Good&Evil
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
- Mājaslapa
You are viewing 20 entries, 20 into the past
26. Jūnijs 2010
25. Jūnijs 2010
22. Jūnijs 2010
: Midsummer
Man šķiet E. Zivtiņa kungam ir kāda milzīga iekšēja un privāta motivācija tik ļoti iespringt par dzērājšoferu tvarstīšanu.
Šī Jāņu laika kampaņa ir līdzīga Valentīndienai, vienreiz gadā izdaram pa maksimālo un jūtamies paši par to mega priecīgi. Bet jādara taču katru dienu, it īpaši preventīvie pasākumi.
Ehh, root and cause.
Man šķiet E. Zivtiņa kungam ir kāda milzīga iekšēja un privāta motivācija tik ļoti iespringt par dzērājšoferu tvarstīšanu.
Šī Jāņu laika kampaņa ir līdzīga Valentīndienai, vienreiz gadā izdaram pa maksimālo un jūtamies paši par to mega priecīgi. Bet jādara taču katru dienu, it īpaši preventīvie pasākumi.
Ehh, root and cause.
21. Jūnijs 2010
:
No Diablo 2 laikiem nāk pratā divi vietu nosaukumi - Plains of Despair un City of Damned.
:
Es pārlieku ātri saleibeloju cilvēkus un notikumus, pēc man vien zināmiem greiziem kritērijiem. Un tamdēļ feiloju turpmākā saskarsmē vai izbaudīšanā/piedzīvošanā.
How can I tear these labels off forever? At least the one from myself?
How can I tear these labels off forever? At least the one from myself?
20. Jūnijs 2010
: Vārdi
Es vienmēr esmu pievērsis uzmanību cilvēku vārdiem, kā tie skan un cik man tie liekas pieņemami (latviski?). Ir pat bijis tā, ka apzināti novēršos no cilvēka, kura vārds man nesimpatizē.
Tāpat ar meitenēm, vārds ir viens no kritērijiem un tur neko nevar padarīt. Ir un viss.
Un arī kad zūd saite ar kādu no viņām, es ļoti labprāt meklēju kādu citu vietā ar šo pašu vārdu, lai būtu tā "ierastāk", jo katrs vārds un viņa būtība-sūtība ir unikāla. Un negribas to pazaudēt.
Labi, labi, izklausās varbūt nedaudz neloģiski tas viss, bet tā nu tas ir.
Es vienmēr esmu pievērsis uzmanību cilvēku vārdiem, kā tie skan un cik man tie liekas pieņemami (latviski?). Ir pat bijis tā, ka apzināti novēršos no cilvēka, kura vārds man nesimpatizē.
Tāpat ar meitenēm, vārds ir viens no kritērijiem un tur neko nevar padarīt. Ir un viss.
Un arī kad zūd saite ar kādu no viņām, es ļoti labprāt meklēju kādu citu vietā ar šo pašu vārdu, lai būtu tā "ierastāk", jo katrs vārds un viņa būtība-sūtība ir unikāla. Un negribas to pazaudēt.
Labi, labi, izklausās varbūt nedaudz neloģiski tas viss, bet tā nu tas ir.
19. Jūnijs 2010
:
My relief well is drilled, actually faster than I ever imagined, but that's not without her effort.
And I have never lost my wings, they're maybe a bit rusty, but not obsolete at all. They are just waiting to be freed in the almost endless sky.
And I have never lost my wings, they're maybe a bit rusty, but not obsolete at all. They are just waiting to be freed in the almost endless sky.
16. Jūnijs 2010
:
Tik daudz iedomātā un nepaspētā, tik daudz sapņu, lielu un mazu, kas kā ceļš aizlokās uz nezināmo apvārsni. Un es. Kādā nomaļā pieturvietā, kurā ir salauzts sols un nedaudz nomelnējusi ceļazīme. Ir mazliet tāda drēgna rīta migla, bet nevar īsti apjaust vai tūlīt būs saullēkts vai vēl tikai saulriets, abi ar sev vien raksturīgām gaismas nokrāsām un saldskābu šarmu.
Šķiet mans autobuss kavējas, iespējams, esmu sajaucis grafiku, bet arīdzan liekas, ka stundas, dienas, nedēļas, mēneši un pat gadi ir sajukuši vienā monolītā plūdumā. Bez izteiktas pagātnes un tagadnes. Tikai atsevišķi atmiņas fragmenti izlaužās un uzjunda neprognozējamas emocijas. Tad ļoti gribās tos brīžus kā toreiz rudenī, lapās vai vakarā 15. stāvā vai ziemas klusumā pie jūras un vēl daudzus citus, kad laika izjūta pazūd un sirdī ielīst tāds silts mierīgums, kas kā tikko izvārīts rabarberu uzpūtenis lēnam ieņem trauka formu.
Taču autobuss kavējas. Man notirpst kāja no sēdēšanas uz laika zoba un cilvēku roku plosītās konstrukcijas, kas kādreiz bijis glīts un tai pat laikā vienkāršs pieturas sols. Es pieceļos, saule šķiet karājas kaut kur starp horizonta redzamo un neredzamo daļu, gandrīz kā nevarēdama izlemt, kurp doties. Šajā momentā gandrīz viņu saprotu. Man prātā "uzpeld" viņas seja. Un es aizgriežos un dodos taisni iekšā rudzu laukā. Tur ir tāda skumja harmonija ar vēju, slaidiem stiebriem un klusuma skaņām.
Šķiet mans autobuss kavējas, iespējams, esmu sajaucis grafiku, bet arīdzan liekas, ka stundas, dienas, nedēļas, mēneši un pat gadi ir sajukuši vienā monolītā plūdumā. Bez izteiktas pagātnes un tagadnes. Tikai atsevišķi atmiņas fragmenti izlaužās un uzjunda neprognozējamas emocijas. Tad ļoti gribās tos brīžus kā toreiz rudenī, lapās vai vakarā 15. stāvā vai ziemas klusumā pie jūras un vēl daudzus citus, kad laika izjūta pazūd un sirdī ielīst tāds silts mierīgums, kas kā tikko izvārīts rabarberu uzpūtenis lēnam ieņem trauka formu.
Taču autobuss kavējas. Man notirpst kāja no sēdēšanas uz laika zoba un cilvēku roku plosītās konstrukcijas, kas kādreiz bijis glīts un tai pat laikā vienkāršs pieturas sols. Es pieceļos, saule šķiet karājas kaut kur starp horizonta redzamo un neredzamo daļu, gandrīz kā nevarēdama izlemt, kurp doties. Šajā momentā gandrīz viņu saprotu. Man prātā "uzpeld" viņas seja. Un es aizgriežos un dodos taisni iekšā rudzu laukā. Tur ir tāda skumja harmonija ar vēju, slaidiem stiebriem un klusuma skaņām.
15. Jūnijs 2010
: Q
The heart dies a slow death, shedding each hope like leaves. Until one day there are none.
The heart dies a slow death, shedding each hope like leaves. Until one day there are none.
11. Jūnijs 2010
: Tveice
Novērot papeļu pūku neizdibināmo riņķa deju vējā, dziļi ievilkt nokaitētā dzelzceļa rūsas smaržu un ļauties maigi hipnotizējošajam karstumam...
Novērot papeļu pūku neizdibināmo riņķa deju vējā, dziļi ievilkt nokaitētā dzelzceļa rūsas smaržu un ļauties maigi hipnotizējošajam karstumam...
30. Maijs 2010
: Fresh ocean air in my imagination
I'm kinda stuck, stuck in my head.
At this moment..
I have such revelation.
I'm kinda stuck, stuck in my head.
At this moment..
I have such revelation.
29. Maijs 2010
28. Maijs 2010
25. Maijs 2010
24. Maijs 2010
23. Maijs 2010
22. Maijs 2010
: Optimistiski, ..
..optimistiski, noripināt 40+ km līdz Ogres zilajiem kalniem tieši Nordea Rīgas maratona priekšvakarā.
Bet tā jau ir bijis, un būs labi arī šoreiz.
Un tur kā vienmēr ir ļoti skaisti un mierīgi, par spīti hiperaktīvajiem bērneļu bariem.
..optimistiski, noripināt 40+ km līdz Ogres zilajiem kalniem tieši Nordea Rīgas maratona priekšvakarā.
Bet tā jau ir bijis, un būs labi arī šoreiz.
Un tur kā vienmēr ir ļoti skaisti un mierīgi, par spīti hiperaktīvajiem bērneļu bariem.
21. Maijs 2010
: .
Ja ir dienas, kad gribu visu un daudz un tūlīt, tad šodien negribas neko. Pilnīgi neko.
Ja ir dienas, kad gribu visu un daudz un tūlīt, tad šodien negribas neko. Pilnīgi neko.
19. Maijs 2010
: Zaļas zāles pļaušanas garša
Bet TIE odi šopavsar ir kaut kas uzmācīgāks par turku kastaņu pārdevējiem!
Nez kas viņiem(ām) iekodis? Trakās odu mātītes...
Toties rīt es celšos agri un iešu skrituļot, kamēr citi vēl gulēs.
Bet TIE odi šopavsar ir kaut kas uzmācīgāks par turku kastaņu pārdevējiem!
Nez kas viņiem(ām) iekodis? Trakās odu mātītes...
Toties rīt es celšos agri un iešu skrituļot, kamēr citi vēl gulēs.