| 8. diena - zaļš, zaļāks, viszaļākais jeb botāniskais dārzs |
[Aug. 11th, 2014|10:56 pm] |
Dienas sākums bija plānots agrs, bet, kā zināms, labākie un cēlākie plāni mēdz sagrūt pie modinātāja skaņām. Tā arī šoreiz, kad 7:00 nozvanīja modinātājs, organisms nebūt negribēja atsaukties šim saucienam celties. Par laimi, Jānis izteica frāzi, ko no rītiem gribas dzirdēt visvairāk: "Ārā ir apmācies, varam celties vēlāk!" Tā nu stundu pēc noliktā celšanās laika organismam tomēr nācās pieņemt skaudro ziņu - laiks celties! Tomēr tas, ko pirms stundas varēja raksturot kā "apmācies laiks", pēc stundas jau dēvējās kā "rīta svelme".
Tā kā vēsākais pastaigu laiks bija nogulēts, tad uz pilsētas centru nolēmām doties ar sabiedrisko transportu. Iekāpuši autobusā (daļēji laika mašīnā), atgriezāmies laikā, kad "Rīgas satiksmē" darbojās dzeltenie, automātiskie biļešu kompostrētāji, kas mums deva iespēju atkal izbaudīt šo savdabīgo biļesu apzīmogošanu ar dažādām ciparu virknēm.
Mūsu iemaņas biļešu kompostrēšanā un apzinīgums šī procesa veikšanā glāba mūs no kontrolieru (izrādās, ka viņiem tiešām tādi arī ir) naskajām rokām, kas iekāpa vienu pieturu pēc mums. Kaut gan es ļoti apšaubu šo divu daiļo, smalko būtņu, sauktu par kontrolieru, spēju kādam gruzīnu divdurvju skapim reāli likt samaksāt sodu 5 laru apmērā, ja vien viņa paša sirdsapziņa nesāks uz viņu bļaut nelabā balsī. Lai nu kā, to mums noskaidrot neizdevās, jo visi mūsu līdzbraucēji bija ar skaļām sirdsapziņām apveltīti cilvēki, kuri biļetes bija iegādājušies laikus.
Veiksmīgi nokļuvuši centrā un izkāpuši vajadzīgajā pieturā (kas ir būtisks fakts, ņemot vērā, ka šeit sabiedriskā transporta "pieturas" ir tieši tur, kur kāds transporta kompānijas dalībnieks ir nolēmis pamest kopējo braucamlīdzekli, un pie pastāvošā braukšanas ātruma un braukšanas stila izkāpšanas vietas noteikšana prasa snaipera cienīgu reakciju) tikpat veiksmīgi noķērām nākamo transpota līdzekli, kurš mūs nogādāja tieši Batumi botāniskā dārza pakājē. Te varētu dziedāt dziesmu "par zaļu pat vēl zaļāks...ir šis lielais dārzs". Neskaitāmas koku un citu augu šķirnes sakārtotas pa dažādu pasaules valstu reģioniem. Rezultātā mēs šodienas 6h pastaigā apstaigājām gandrīz puspasauli - Japānu, Jaunzēlandi, Meksiku, Himalajus, Austrāliju, Kaukāzu, Alpus u.c. Pa daļai atgriezāmies arī mājās Latvijā - ne tikai tādēļ, ka vienā dārza daļā atradām augam mūsu pašu "palmas" - papardes, bet arī tādēļ, ka šeit pirmo reizi Gruzijā satikām savus tautiešus, kuri pat biti no lapsenes nespēja atšķirt un pie ūdens avota taisīja tādu traģēdiju, it kā bites (pēc viņas domām, lapsenes) tūliņ visu avotu izdzers un nekas nepaliks pāri.
Tā nu pēc 6h ceļojuma apkārt pasaules zaļajiem resursiem atkal atgriezāmies ar daudzkrāsainajiem resursiem bagātajā Gruzijā, kuras iepazīšanai mums vēl atlikusi gandrīz nedēļa... |
|
|