Bez 8.dienas 9.diena Krk - Baška - Krk |
[Aug. 27th, 2013|05:34 pm] |
Tā kā 8.ceļojuma diena iekrita svētdienā, tad "lielajai atpūtas dienai" apraksts nepienākas. Toties jau pirmdien, 9.dienā, otrais mēģinājums doties uz Bašku, lai arī ļoti miegains, bet tomēr izdevās! Solītais lietus izpalika, tieši pretēji - spīdēja spoža saule, kuras dēļ man ir apcepināta kreisā roka, kas, ejot pa promenādi, veiksmīgi visu laiku atradās saules pusē. Lai nu kā, tā nav lielākā bēda, kas piemeklēja Baškā, jo pilsētā ar zīmīgo nosaukumu man sāka sāpēt ne tikai manis pašas "baška", bet papildus vēl sāka smelgt pirms brauciena salabotais zobs! Labi, ka katrai brauciena dienai biju atvēlējusi pa citramona tabletei, kas parasti glābj mani pie visām sāpēm, cerams arī šoreiz, jo vismazāk medusmēneša laikā gribas cīnīties ar neplānotām zobu sāpēm! Jāatzīst, ka Bašku tiešām varētu dēvēt par kalnos kāpēju un peldētāju paradīzi Horvātijas virsū! Katrā ziņā pludmales un piekļuve tām tur ir krietni augstākā līmenī nekā, piem., Krk'ā. 4km gara promenāde, 2km gara oļu pludmale, kuras krastos izvietojušies nebeidzami daudz dažādu ēdināšanas uzņēmumi, no kuriem viens savaldzināja arī mūsu garšas kārpiņas un mēs nespējām pretoties itāļu cienīgai picai ar visnotaļ vietēju nosaukumu - "Baška"! Kā pēc pasūtīšanas precizēja viesmīlis: "Viena Baška uz diviem šķīvjiem!", kas, ja nepiemin picu, skan visai amizanti. Kopumā mūsu diena izvērtās visai karsta un saulaina, tādēļ atpakaļ ceļā uz mājām nolēmām vakariņām iegādāties pēdējo 1/4 daļu arbūza, kas kopsummā nodrošinās to, ka būsim apēduši vienu milzīgu un bezgala saldu Horvātijas arbūzu!
Labojums: citramons tomēr zaudēja cīņā ar nakts sāpīguma stundām, un no 00:00 - 3:00 manā galvā zumēja zoba īdēšana augstākajā amplitūdā! Labi, ka tā joprojām bija tikai īdēšana, un labi, ka tā sākusies ceļojuma izskaņā. |
|
|
10.diena Zobu brīvdienas |
[Aug. 27th, 2013|07:44 pm] |
Lai neradītu liekas problēmas ar saviem zobiem, šodien Jāni uz pludmali sūtīju vienu. Kā atgriezies vēstīja ceļotājs, neko daudz nebiju zaudējusi, jo sakarā ar negaidīto mākoņu parādīšanos sevišķi produktīva sauļošanās neizdevās! Tā visu dienu pavadījusi pa gultu, apvārdojot savu īdošo zobu, vakarā tomēr nolēmām mest manas zobu problēmas pie malas un doties Krk mola virzienā! Svaigs gaiss un viss cits, kas novērš domas, ļoti labi palīdzēja pret īdošo īpatni. Bet, kā atklājās, vēl labāk palīdz laba šokolāde, kebabs un ilgi kārotie frī kartupeļi. Jāatzīst, ka šajā dārzeņu un augļu paradīzē manas garšas kārpiņas ir bezgala noilgojušās pēc visparastākajiem, vārītajiem kartupeļiem, tādējādi frī kartupeļi šovakar bija kā īss ievads svētlaimei, kas gaidīs mani, atgriežoties LV tieši uz kartupeļu talku laiku! Sākam kalt arī atpakaļceļa plānus, kas aizsāk laiku, kad jāsāk sevi morāli noskaņot uz atgriešanos jauktu un neprognozējamu laikapstākļu platuma grādos! Šovakar mūs gaida pēdējais Horvātijas alus, ar kuru noslēgsim šo saulaino dekādi! |
|
|