 | |||||
|
here we go again
Ballēties vajag tā, ka savu piektdienas vārdadienu iesāc svinēt jau ceturtdienā un taisies to turpināt līdz pat svētdienas naktij. Vot tā man patīk.
|
|||||
| |
|
trieka
Ballēties vajag tā, lai pa taisno no kluba aizbrauktu uz kojām, tad uz autoostu un aidā - mājās. Kaut arī vakars sākumā izskatījās galīgi neperspektīvs, negaidīta tikšanās to vērsa par 180 grādiem uz labo pusi. Smaidīju un smējos vienā laidā. :) |
|
| |||||
|
rīts no rīta
Vai tā var būt, ka cilvēks it ne drusciņas nav greizsirdīgs ? Man, piemēram, šķiet, ka nu kaut mazliet taču ir. Neticās, ka viss var būt tik ļoti piekāst, pofig un pie pakaļas.
|
|||||
| |||
|
Šovakar biju teātrī un redzēju apliecinājumu cilvēka nekulturalitātei. Viena iereibusi dīvaina paskata kundzīte izrādes vidū sāka lamāties. Uzjautrinoši, bet reizē arī stulbi. Par laimi, viņa ātri aizvācās prom. Un vēl es izrādes laikā gandrīz apraudājos, bet ne jau dēļ skatuves notikumiem(tā bija komēdija). Pēkšņi tāda kā atklāsme vai sazin kas uznāca, ka laime ir kaut kas tāds baigi netverams un pārejošs un, ka,jā, sasodīts, bet nevar zināt, cik ilga tā būs un tikai tad, kad kārtējo reizi atkal jūties kā no laivas izmests, ir tā apziņa, ka laime, vai vismaz tādi brīži bija, bet dotajā brīdī vairs nav, un kaut kā maķenīt neomulīgi paliek, jo baigi gribas tos brīžus. Atpakaļ vecos vai gluži jaunus. Dažkārt vajag pavisam maz, kaut vai 30 pakāpienus, kā tas rakstīts uz sienas Nacionālajā Teātrī. Zinu, ka neko jaunu nepateicu, bet vajadzēja un gribējās.
|
|||
| |||||
|
peek.
Man ir patiesi labs noskanjojums un kaut kaa itin nemaz neinteresee apkaartnotiekoshais-negatiivais.
|
|||||
| |||||
|
ņamm
Hmm, bet tikko prātā ienāca doma, ka varētu aizbraukt apskatīties tos žirafēnus iekš Rīgas Zooloģiskā dārza. :)
|
|||||
| |||
|
Viss tā kā būtu labi, bet vienalga gribas piedzerties un lieki nesatraukties par visādām blēņām.
|
|||
| |||||
|
mek mek
Tikko atklāju, ka manam kaķim garšo saldā krējuma krēms ar karameļu garšu. Šaušalīgi gribas ēst. Varbūt uzvārīt kartupeļus ? Tas nekas, ka pulkstens gandrīz trīs naktī.
|
|||||
| |||||
|
uzmetums uz audekla
Priecājos par katru kopā pavadīto minūti. Otrdienas vakars Pulkvedī izvērtās visnotaļ patīkams. Triju cilvēku kompānija, alkohols un cigaretes. Es gan maķenīt pārdozēju, bet tas nekas, jo atmosfēru tas itin nekādi neietekmēja. Jaukais taksometrs mūs visus aizgādāja mājās, likāmies uz auss un otrā rītā atkal katrs savās darīšanās. Atpakaļ ritmā. Jā, un ko tad es īsti gribēju teikt, ā, iet man lieliski, ceru, ka jums arī, domājiet labas domas un varbūt tas palīdzēs justies kaut maķenīt priecīgākiem.
|
|||||
| |||||
|
Jā, mēs atkal.
Bet īstenībā forši pīpēt, stāvot uz Edžiņa balkona, gluži tāpat, kā to darīju jūnijā, jūlijā un augustā. Un redzēju zvaigznes krītam, dzērājus dzeram un bērnus bļaujam kaut kādas muļķības. Šovakar tās atmiņas kā mazas īsfilmas paskrēja garām, es nobirdināju pelnus un smaidīdama iegāju atpakaļ istabā.
|
|||||