Gribu paslēpties un raudāt.
Es pēc dabas neesmu nenormāli stresaina, protams, stresoju par mazām lietām un uz īsu brīdi, bet tāds īsts un ilgstošs stress mani tomēr nemēdz bieži piemeklēt. Tomēr tagad.. tagad ir briesmīgi, ir tiešām slikti. Es esmu konstantā stresā visu laiku un skatoties nākotnē, tad tas visdrīzāk nebeigsies vismaz mēnesi, īsti nezinu kā to vispār izturēšu, jo jau pēdējā nedēļa ir bijusi ļoti smaga. Sāp galva, ir bezmiegs, neko vairs nespēju izdarīt, pat dažus mazos parādus nevaru uzrakstīt. Un kādā miera situācijā pamanu, ka rokas trīc. Un lielākoties laika nezinu, kur likties un ko ar sevi un savu dzīvi isākt.