zis is e sūsaid!

aiz loga un gaišajā diennakts laikā ir tik ļoti pavasaris.

- do you go out of the class when the lessons are. /ar nozīmi - bastot/
- erm, sometimes. to pee, yeah.

-tu esi kā ģitāra, kurai grifs ir piecu centimetru attālumā no stīgām.

-un tad, kad Tu man to filmu ierakstīsi, manām acīm būs orgasms.

bļāviens, es beidzot dodos uz londonu.

cilvēki saka, ka mīlestība pazudina un sagrauj pamatus zem kājām.
un tas būtu izskaidrojums šķietami bezgalīgajam lidojumam mīlot.
man liekas, ka tieši mīlestība ir mans pamats. mana zeme, uz kuras stāvēt
un uz kuras tālāk tad arī celt savu dzīvi.

manas šivakara attiecības
ar sālītiem zemesriekstiem
ir pārāk familiāras.

nepatīk man visur sajust negāciju straumes.
gribas tomēr domāt, ka pasaule tomēr ir liels,
pūkains, lai būtu arī rōzā,
bet pozītīvs un silts kamolītis.

nezinu, bet rūdolfa baumaņa daiļdarbi
uz manu prātu nudien atstāj iespaidu.

viss tas, kas ir noticis, ir ārkārtīgi skaists.
un bija arī tajos mirkļos, kad sekundi pa sekundei tika izdzīvots.
mani aizgājušie gadi,
manas vasaras un pavasari.
manas ieelpas, smaidi un mirkļi.
tas viss ir tikpat skaists kā toreiz,
tikai šodien es esmu dārta ar rudas nokrāsas matiem,
otru sirds pusi,
svaru kausu, kas svārstās no labās uz kreiso un
trauslumu, slēptu aiz pašpārliecinātām runām.
šodien es esmu dārta, kura kādreiz domāja,
ka bērnība ir mūžīga,
ka bērnība tikpat autentiskās domās paliks mūžām.
tās atmiņas un tie brīži nudien ir neizstāstāmi skaisti un mūžīgi,
bet šodien arī skumji.