Pagāja apmēram piecpadsmit sekundes* līdz klausulē skanošais "pī-pī" pārvētās par manas elpas un taustiņu klikšķu atbalsi.
Es vēl neilgi pāris reižu uzspiedu mazajām, kvadrātveidīgajām podziņām, kuras nospiežot, tīri teorētiski būt jāsāk skanēt kādai mūziciņai, bet tā, protams, nenotika. Tad palūkojos laukā, nobraucīju roku gar vaigu un gāju lasīt Rokupāciju .
Mājā bija silti, un man, pieceļoties no gultas, sāka sāpēt galva.



*un pamēģiniet piecpadsmit sekundes pēc kārtas savā galvā atkārtot strupo, bēdīgo "atā", kas nu bija punkts.
pamēģiniet, jo piecpadsmit sekundes arī mēdz būt arī mūžība.

kaut kāds coldplay mūzikas spēks ir manī atgriezies.

tas tā vienkārši ir.
tu ieraugi cilvēku un vienkārši zini, kā viņu sauc.

Kāāāā man patīk Gipsy Kings!

skaidrs ir tas, ka no šodienas teicienu "neber brūcēm sāli" es izmantošu tikai īpaši spilgtos gadījumos.
jo brūce i bez sāls labi sāp.

un pasakiet, cik komatu trūkst šajos divos savārstījumos.
paldies.

alsungā uzstāsies grupa klaidonis.

/John Moore/

meet the spartans is probably the best bear worst movie in the world.

uzšķērd mani kā līķi
un ieraugi, ka mani astoņpadsmit nodzīvotie gadi ir sūdos izvazāti.
un nenāc man tuvāk, izvazāšu arī tevi.