Pagāja apmēram piecpadsmit sekundes* līdz klausulē skanošais "pī-pī" pārvētās par manas elpas un taustiņu klikšķu atbalsi.
Es vēl neilgi pāris reižu uzspiedu mazajām, kvadrātveidīgajām podziņām, kuras nospiežot, tīri teorētiski būt jāsāk skanēt kādai mūziciņai, bet tā, protams, nenotika. Tad palūkojos laukā, nobraucīju roku gar vaigu un gāju lasīt Rokupāciju .
Mājā bija silti, un man, pieceļoties no gultas, sāka sāpēt galva.



*un pamēģiniet piecpadsmit sekundes pēc kārtas savā galvā atkārtot strupo, bēdīgo "atā", kas nu bija punkts.
pamēģiniet, jo piecpadsmit sekundes arī mēdz būt arī mūžība.