little_mermaid

Draugi

You are viewing the most recent 19 entries

23. Novembris 2024

f @ 15:29: : 5 gadi 9 mēneši
saruna ar atvasi.

- kāpēc es nepiedzimu par meiteni? - jautā E.
- grūti pateikt, - saku viņam.
- es vispār gribu būt meitene, - viņš turpina.
- ... ... ... ... kāpēc tu gribi būt meitene? - es uzmanīgi jautāju.
- viņas visur palaiž pirmās!




Tags:

22. Novembris 2024

f @ 19:52:
šodien bija tāds mirklis, ka vispār nezināju, ko lai ēd. staigāju gar plauktiem, cerībā, ka trāpīsies kaut kas, ko gribēsies apēst, un nekā. dīvainākais, ka es biju riktīgi izsalkusi.
beigās pamanīju kaut ko pēc skata pazīstamu. saucās dārzeņu ragū. nesapratu, kāpēc, jo tur taču vista. vistu negribējās. bet labi. izrādījās, tie bija puķkāposti, nevis vista. apēdu, bija labi. 
tagad meklēju recepti.

jo (lielos vilcienos un mazos tvaikoņos) man ir zudusi iedvesma gatavot, veikalā nezinu, ko pirkt, jo nekas neuzrunā, un ledusskapis diezgan tukšs. zudusi iedvesma gatavot un nezinu, ko ēst. kur tas vispār redzēts.


21. Novembris 2024

eos @ 17:12: Svarīgi ir, lai mēs mīlētu savu darbu, nauda tad nāks
Vakar aizgāju gulēt, pirms tam izlasīdams redditā par letiņiem un naudu -

https://old.reddit.com/r/latvia/comments/1gvk5mq/k%C4%81_j%C5%ABs_varat_jebko_at%C4%BCauties/

Secinājums tāds - ja Tu naudu tērē uz vairāk nekā vienu pozīciju, ir uz ko ietaupīt :D

Otrs - jāplāno vismaz tas, ko var plānot.

Trešais - drošības spilvena nauda ir nevis ceļojumam uz Parīzi, bet gan kādam lieliskam piedāvājumam, kur vajag tikai mazliet, lai iesaistītos.
Kādai biznesa idejai, piemēram.

Ceturtais - ir labāka sajūta dzīvojot bez kredītsaistībām un pieticīgi, nevis ar kredītiem un tad no algas līdz algai

Piektais - meklēt jaunus klientus un reklamēt savu uzņēmumu neuzkrītoši ir prasme, kas jātrenē katru mēnesi

Sestais - iepazīsti savus paziņas. Varbūt kāds no viņiem prot ko tādu, ko saliekot kopā ar Tavām prasmēm, var padarīt par pakalpojumu, kas ir pieprasīts tirgū

Septītais - esi pateicīgs vienmēr un visur, taču patiesi. Laipnība naudu nemaksā, taču uzspēlēta laipnība gan.

20. Novembris 2024

teja @ 22:42: "Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.

shelly @ 16:09: Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?

lavendera, posting in pajautaa @ 09:29: Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?

18. Novembris 2024

teja @ 20:01: šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.

teja @ 12:58: Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos:

*
Novembrī visbiežāk
Es ceļu galdā bietes.
Man patīk celt galdā
Bietes.

Man galdā 9999 ēdieni,
Jums galdā samtainā migla.
Baltajā cukurā mērcēti burkāni,
Jo cukurs atbruņo.

Biežāk gribas celt galdā
Un godāt vietēji audzētās bietes.
Biešu salāti nāk no zemes,
Kur bietes aug.

teja @ 12:52: valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija"


Skaties uz izkārtni.
Tur ir norādīts: Latvija.
Latvija Latvija Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

Latvija, gļēvuli!
Vai skaidrs?
Šeit ir Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

16. Novembris 2024

teja @ 20:49: Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas.

f @ 15:41: : 1 down, 3 to go
omg.
omg.
omg.
i did it.
i did it!!
es pievienoju tās durvis pie kumodes!


diskleimeris. šī ir mazākā mēbele, kas jāsaskrūvē.
diskleimera diskleimeris. es nedomāju, ka tikšu galā ar tām durvīm. nu tad, priekš vēstures - kā man tas tomēr izdevās? ar neatlaidību. 
un āmuru.


f @ 11:11: caur sviedriem un nedaudz asinīm man izdevās saskrūvēt mazāko kumodi, izdevās ielikt abas soft close atvilktnes (kas bija diezgan liels izaicinājums savienojumā ar veiksmi), bet kā lai ellē ratā iedabū iekšā tās mūsdienu eņģes (jeb - kā lai pieliek durtiņas), es nezinu. ir kāds youtube fool-proof video? moš jājautā chatgpt? viņš jau ir uzdarbojies par manu terapeitu, tagad varētu kļūt arī par mēbeļu whats-his-name, konstruētāju?


14. Novembris 2024

f @ 23:37:
nesaprotu, kāpēc visi mēteļi ar kapucēm ir tikai vai nu tie stepētie dūnu vai parkas stila? kāpēc nevar vilnas mēteļiem piedizainēt kapuci?

tā ir problēma, jo es nevaru nēsāt cepuri, jo nav tādas cepures, kas pasargātu visus matus no lietus un sniega, un arī nepiespiestu matus pie galvas. varbūt kāda platmale tikai, bet nav vispār mans stils, un arī - visi mati tāpat nav nosegti.


f @ 22:19: analīžu rezultāti saņemti - negatīvs. paldies, tiekamies pēc pieciem gadiem.


teja @ 15:09: domāju, ka vienīgā reālā atbilde uz šo pēc-patiesības laikmetu ir triksterisms.

masks un tramps: mega-triksteri, dirsēji, cilvēku afektu jātnieki. Arī putins protams.

visbīstamākais ir kaut kā iedomāties, ka tam visam ir jebkāds sakars ar konservatīvismu vs liberālismu, patriotismu vs kosmopolītismu, kristietību, ekonomisko politiku u.c. reālām sarunām. visi šie cilvēki ir gatavi patiešām darīt random lietas un pievilkt storītellingu. tā ir ļoti bīstama ilūzija, tās sarunas kurās mēs iesaistāmies FB un nopludinām savu dzīvības enerģiju.

zelenskis ir labi sapratis, ka vienīgais ir triksterot pretī - ar saviem augstajiem papēžiem un haki T-krekliem.

what if master's tools would detroy the master's house? Audre Lorde bija hot bet maybe pārāk nopietna.

ulvs, posting in pajautaa @ 13:32: Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

teja @ 11:03: man vajag lauvas masku, jo trūkst drosmes

13. Novembris 2024

shelly @ 16:34: Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :)

12. Novembris 2024

eos @ 22:27: Recenzija par izrādi "Lūk, istaba šī" Mihaila Čehova teātrī šovakar.
Izrāde bija liels pārsteigums, jo notika tiešām mazā dzīvoklītī pagrabstāvā pašā Vecrīgas sirdī.

Sajūta, telpā ienākot, bija kā The Smiths dziesmā
"Take me out tonight
Where there's music and there's people
And they're young and alive"

jo visi bija priecīgi saspiedušies, istabā ap četrdesmit cilvēku.

Izrādes vadītāja apjautājās sanākušajiem, vai visiem ir silti un mājīgi. Aicināja ieliet sev tēju un paņemt cepumus.

Izrādes pamatā bija gruzīnu dziesminieka Bulata Okudžavas dziesmas, ko izpildīja soliste/izrādes vadītāja un ansamblis, kurš sastāvēja no ģitārista, čellista un akordeonistes.
Interesants elements izrādē bija tas, ka vadītāja no zāles izsauca skatītājus, lai tie izvēlas puzzles gabaliņu no puzzles, kurā bija attēlots pats Okudžava. Atbilstoši izvilktajam gabaliņam tika dziedātas dziesmas no kādas no tematiskajām grāmatām - par cilvēku, par mīlestību, par sievietēm, un vēl bija piecas citas grāmatas.

Pārāk aizrautīgas izrādes baudīšanas dēļ izrādes vadītāja arī mani izsauca uz skatuves. Sākumā lika izvēlēties numuru dziesmu grāmatai. Pēc tam izsauca otrreiz un lika nodziedāt kopā ar viņu vienu no Okudžavas dziesmām. Jāsaka godīgi, ka nebiju pārāk gatavs, taču citiem skatītājiem patika.

Okudžavas dziesmas man asociējās ar Džoniju Kešu. Viņi abi dzīvoja vienā laikā - no 1932. gada līdz gadsimta beigām.
Dziesmas un emocijas līdzīgas, tikai, saprotams, ka krievu mentalitāte ir atšķirīga no amerikāņu mentalitātes.

Lai arī mana krievu valodas prasme dažreiz bija par vāju, lai izsekotu ātriem dzejas rečitējumiem, kopumā man patika sirsnīgā atmosfēra, mazais "dzīvokļa izrādes" formāts.

Izrādei mīnusu bija maz - mikrofons apmēram divdesmit piecu kvadrātmetru telpai bija uzregulēts par skaļu. Par pašu Okudžavu bija dažas remarkas, to varēja būt daudz vairāk.

Gaišums, labsirdība un kopā sanākšanas prieks mājoja klausītāju sirdīs, tikai bija mazliet klātesoša sajūta, ka tiek dziedāts par kādiem aizgājušiem laikiem, kad šādu dziesminieku bija daudz vairāk, tos sauca par tautas māksliniekiem, tie bija lielā cieņā, taču tagad tos atceras vien šaurs loks entuziastu.

Sajūta kā latīņu dzejas vakarā. Varbūt tā šķita tikai man, jo es patiešām tajā laikā, kad Okudžava bija populārs, nedzīvoju.

Taču tieši tāpēc bija tik vērtīgi pabūt šajā atmosfērā un uzzināt.

Brīnums no teātra, brīnumu sezona ir sākusies!

Powered by Sviesta Ciba