eos @ : Ciklisks šablons izglītībā
Jau kopš 2023. gada manā dzīvē atkārtojas viens šablons:
1. Mācīju šahu bērniem, bērni nenāca/bastoja šaha nodarbības, kaut vecāki par tām bija samaksājuši
2. Mācīju privātstundas bērniem, bērni uz tām nenāca (daudz retāk, taču bija gadījumi), kaut vecāki bija samaksājuši. Es vienkārši saņēmu naudu par to, ka rezervēju laiku
3. Biju ES projektā autiskiem bērniem 2025. gadā. Bērni izmēģināja, un pēc tam nenāca uz šaha darbnīcām/nodarbībām, kaut vecāki to atbalstīja.
Projekts bija no 1. jūnija līdz 31.decembrim, taču jau 15.jūlijā to slēdza, jo bērni atsacījās nākt uz šaha nodarbībām, jo tās bija pārāk lielu smadzeņu piepūli pieprasošas
4. 2026. gada pirmajā pusē strādāju skolā, kā arī vadīju konsultācijas latviešu/angļu valodā un matemātikā. Bērniem bija iespēja iegūt 1 uz 1 laiku ar mani, kas ārpus skolas telpām viņu vecākiem izmaksātu 20 euro stundā. Bērni nāca, lielākoties, tikai kamēr skolas sociālā pedagoģe viņus paņēma aiz rokas un atveda uz manu kabinetu.
Kad sociālā pedagoģe saslima (pārslodzes dēļ), bērnus neviens vairs neveda, un es varēju kabinetā skatīties Youtube lekcijas par fiziku, gaidot bērnus.
5. Šobrīd arī strādāju skolā. Matemātikas stundas ir no 11.00 - 16.10 pie manis. Bērni nenāk un basto, jo viņus aiz rokas neviens neved. Soda par bastošanu nav. Kāpēc?
Jo stundās es piedāvāju 5 uzdevumus atrisināt 40 minūšu laikā un apgūt jauno mācību saturu. Tas viss prasa lielu smadzeņu piepūli, it īpaši pēcpusdienās 14.00 - 16.10 laikā. Tāpēc daudzi basto.
Visos piecos gadījumos es piedāvāju trenēt smadzenes. Smadzeņu trenēšana pēc idejas ir vienlīdzīga muskuļu trenēšanai. Kad mēģina iemācīties duci A4 lapu no galvas par filozofiju, smadzenes sāp. Taču ir bērni, kuriem smadzenes sāp jau pie desmit matemātikas piemēriem (mums ir 3 matemātikas pēc kārtas katrai klasei).
Katrā matemātikas uzdevumā ir vidēji 4 piemēri. 15 uzdevumi 150 minūšu laikā - tas ir 60 piemēri. Tā ir augšējā robeža. Lielākā daļa skolēnu pie manis šajās 150 minūtēs spēj tikai 10-12 piemērus.
Vecuma psiholoģijas izglītībā zinātnieki ir izrēķinājuši, cik vidējais bērns katrā vecumā spēj izdarīt, pirms viņa smadzenes sāk sāpēt. Taču šajā desmitgadē šis vidējais strauji krīt zemās uzmanības noturības dēļ, ekrānu un ātrā patēriņa kultūras dēļ, dopamīna un slodzes tolerances krituma dēļ, un vēl virknes citu faktoru dēļ.
Tas izraisa situāciju, ka zinātne (un tās kritēriji) netiek līdzi bērnu degradācijai. Skolā ir samazinātas prasības, jo bērniem jāiegūst tikai 33% kontroldarbā, lai būtu atzīme "4", kas nozīmē sekmību. Taču mācību satura apjoms samazināts nav. Tāpēc bērni sūdzas par pārslodzi, jo skolā 10.klasē aizvien ir 9 mācību stundas gandrīz katru dienu.
Vēl šīs šķēres veido tas, ka skolotāji ir Gen X (1965.-1980.) vai milleniāļi (1980. -1995.), kuri nesaprot, kā tas ir - nespēt izturēt 3 matemātikas stundas pēc kārtas. Jo viņu smadzenes nav degradētas kopš bērnības ar ekrāniem, ātro kultūru un tūlītēju apbalvošanu par klikšķi pareizajā ekrāna vietā.
Līdz ar to ir vajadzīga, vai nu ļoti stingra vecāku iesaiste, kontrolējot, lai bērni neizmanto telefonu savai degradācijai, vai arī daudz lielāks finansējums izglītības zinātnei, lai tā savas vadlīnijas par to, cik spēj izturēt katra vecuma bērns, atjauno nevis reizi dekādē, bet gan reizi 3 gados.
Kamēr šīs abas lietas nenotiek, visās jomās, kur bērniem kaut kas ir jāmācās, ir milzīgas šķēres starp stingro vecāku bērniem un slinko vecāku bērniem. Slinkie vecāki var būt arī aizņemti, neapzināti, pārslogoti utt.
Vecākiem nākas darīt aizvien vairāk un zināt aizvien vairāk par pedagoģiju, lai bērns patiešām izglītotos, nevis degradētos.
1. Mācīju šahu bērniem, bērni nenāca/bastoja šaha nodarbības, kaut vecāki par tām bija samaksājuši
2. Mācīju privātstundas bērniem, bērni uz tām nenāca (daudz retāk, taču bija gadījumi), kaut vecāki bija samaksājuši. Es vienkārši saņēmu naudu par to, ka rezervēju laiku
3. Biju ES projektā autiskiem bērniem 2025. gadā. Bērni izmēģināja, un pēc tam nenāca uz šaha darbnīcām/nodarbībām, kaut vecāki to atbalstīja.
Projekts bija no 1. jūnija līdz 31.decembrim, taču jau 15.jūlijā to slēdza, jo bērni atsacījās nākt uz šaha nodarbībām, jo tās bija pārāk lielu smadzeņu piepūli pieprasošas
4. 2026. gada pirmajā pusē strādāju skolā, kā arī vadīju konsultācijas latviešu/angļu valodā un matemātikā. Bērniem bija iespēja iegūt 1 uz 1 laiku ar mani, kas ārpus skolas telpām viņu vecākiem izmaksātu 20 euro stundā. Bērni nāca, lielākoties, tikai kamēr skolas sociālā pedagoģe viņus paņēma aiz rokas un atveda uz manu kabinetu.
Kad sociālā pedagoģe saslima (pārslodzes dēļ), bērnus neviens vairs neveda, un es varēju kabinetā skatīties Youtube lekcijas par fiziku, gaidot bērnus.
5. Šobrīd arī strādāju skolā. Matemātikas stundas ir no 11.00 - 16.10 pie manis. Bērni nenāk un basto, jo viņus aiz rokas neviens neved. Soda par bastošanu nav. Kāpēc?
Jo stundās es piedāvāju 5 uzdevumus atrisināt 40 minūšu laikā un apgūt jauno mācību saturu. Tas viss prasa lielu smadzeņu piepūli, it īpaši pēcpusdienās 14.00 - 16.10 laikā. Tāpēc daudzi basto.
Visos piecos gadījumos es piedāvāju trenēt smadzenes. Smadzeņu trenēšana pēc idejas ir vienlīdzīga muskuļu trenēšanai. Kad mēģina iemācīties duci A4 lapu no galvas par filozofiju, smadzenes sāp. Taču ir bērni, kuriem smadzenes sāp jau pie desmit matemātikas piemēriem (mums ir 3 matemātikas pēc kārtas katrai klasei).
Katrā matemātikas uzdevumā ir vidēji 4 piemēri. 15 uzdevumi 150 minūšu laikā - tas ir 60 piemēri. Tā ir augšējā robeža. Lielākā daļa skolēnu pie manis šajās 150 minūtēs spēj tikai 10-12 piemērus.
Vecuma psiholoģijas izglītībā zinātnieki ir izrēķinājuši, cik vidējais bērns katrā vecumā spēj izdarīt, pirms viņa smadzenes sāk sāpēt. Taču šajā desmitgadē šis vidējais strauji krīt zemās uzmanības noturības dēļ, ekrānu un ātrā patēriņa kultūras dēļ, dopamīna un slodzes tolerances krituma dēļ, un vēl virknes citu faktoru dēļ.
Tas izraisa situāciju, ka zinātne (un tās kritēriji) netiek līdzi bērnu degradācijai. Skolā ir samazinātas prasības, jo bērniem jāiegūst tikai 33% kontroldarbā, lai būtu atzīme "4", kas nozīmē sekmību. Taču mācību satura apjoms samazināts nav. Tāpēc bērni sūdzas par pārslodzi, jo skolā 10.klasē aizvien ir 9 mācību stundas gandrīz katru dienu.
Vēl šīs šķēres veido tas, ka skolotāji ir Gen X (1965.-1980.) vai milleniāļi (1980. -1995.), kuri nesaprot, kā tas ir - nespēt izturēt 3 matemātikas stundas pēc kārtas. Jo viņu smadzenes nav degradētas kopš bērnības ar ekrāniem, ātro kultūru un tūlītēju apbalvošanu par klikšķi pareizajā ekrāna vietā.
Līdz ar to ir vajadzīga, vai nu ļoti stingra vecāku iesaiste, kontrolējot, lai bērni neizmanto telefonu savai degradācijai, vai arī daudz lielāks finansējums izglītības zinātnei, lai tā savas vadlīnijas par to, cik spēj izturēt katra vecuma bērns, atjauno nevis reizi dekādē, bet gan reizi 3 gados.
Kamēr šīs abas lietas nenotiek, visās jomās, kur bērniem kaut kas ir jāmācās, ir milzīgas šķēres starp stingro vecāku bērniem un slinko vecāku bērniem. Slinkie vecāki var būt arī aizņemti, neapzināti, pārslogoti utt.
Vecākiem nākas darīt aizvien vairāk un zināt aizvien vairāk par pedagoģiju, lai bērns patiešām izglītotos, nevis degradētos.
10. Novembris 2026
9. Novembris 2026
teja @ :
pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju".
mindbound @ : jaunie triki
Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.
6. Novembris 2026
4. Novembris 2026
teja @ :
kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam)
DADDY NEWS
jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas
DADDY NEWS
jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas
mindbound @ : it all boils down to gas
I don't think it's the war, I think it's the gas prices. People agree with what I'm doing on Iran but they really, probably weren't willing to do the short term consequence of paying more for gasoline. And, you know, I understand that. I don't agree with it and I would say to people, it's a short term problem but for long term gain.
eos @ : Zīmes
Vakar, braucot satikties ar bijušo kursabiedreni, redzēju retu skatu.
Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55
Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.
Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.
Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.
Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.
Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.
Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.
Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.
***
Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.
Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.
Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.
Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55
Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.
Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.
Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.
Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.
Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.
Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.
Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.
***
Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.
Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.
Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.
3. Novembris 2026
2. Novembris 2026
eos @ : “Brīvība darīt to, kas mums nepatīk”
Neirozinātnieki ir atklājuši, ka smadzenēs ir daļa - aMCC, kas atrodas priekšējā smadzeņu daivā un atbild par cilvēka gribasspēku, neatlaidību un enerģijas sadalīšanu pienākumiem.
Šī smadzeņu daļa mainās atkarībā no dzīvesveida. AMCC palielinās, kad cilvēks regulāri dara grūtas lietas un piespiež darīt sevi to, ko (viņa ego) negrib. Tā var būt iešana aukstā dušā, diētas maiņa, fiziski treniņi, skrupulozs darbs ar sevi (savu raksturu).
AMCC samazinās cilvēkiem, kam ir apātija, depresija vai aptaukošanās.
Cilvēkiem, kam senioru vecumā (virs 60) ir ass saprāts, zinātnieki ar smadzeņu fotografēšanu ir atraduši, ka gandrīz vienmēr arī ir daudz lielāks aMCC, nekā viņu vienaudžiem.
Tāpēc aMCC ir kā muskulis, ko trenēt ikdienā.
Video tālāk Zen mūks stāsta, ka labi trenēts aMCC kļūst par dzirksteli ikdienā, kas nodrošina aktīvu gara un fiziskā ķermeņa darbību.
Tieši šī smadzeņu daļa nodrošina to, ka mēs ikdienas stresus uztveram par eustresu (pozitīvo stresu), nevis distresu (negatīvo stresu).
Padomi aMCC trenēšanai:
1. Izdarīt katru dienu vismaz vienu lietu, ko Tu atliec, jo Tev tā nepatīk.
2. Dari šīs lietas bez mūzikas fonā, tās darot ar pilnu apzinātību, saprotot grūtību un nepatikas pārvarēšanas vērtību.
3. Kad ieraugi nekārtību telpā, sakārto lietas uzreiz, jo kārtība ārā ir kārtība arī iekšienē.
Zen klosteros mūki gadu tūkstošiem piekopj praksi, ka iesācējiem dod tieši tos darbus, kas viņiem vismazāk patīk, lai nostiprinātu šo smadzeņu daļu, kā arī, lai nostiprinātu viņos pateicību par to, ka var iziet pieredzi, pārvarot grūtības.
Ciešanas pazūd, kad pazūd pretestība, iekšējais dialogs par to, cik “grūti” kaut kas ir.
Šis mehānisms caurauž mūsu dzīvi, jo lietu atlikšana nozīmē arī nepatīkamu, taču vajadzīgu, sarunu atlikšanu ar mīļajiem un tuvajiem, aizvainojuma turēšanu, kur vajadzētu izrunāties.
AMCC “muskulis” nodrošina, ka mēs aizvien retāk nonākam “cīnīties vai bēgt” stāvoklī, mūsu amigdala (kas atbild par baiļu reakciju smadzenēs) vairs nekontrolē mūsu dzīvi.
Lai izaugtu mūsu garīgā dzīve, tai ir vajadzīgs mēslojums. Tas rodas tieši beržot tualeti, mazgājot traukus, beržot grīdu, ievērojot un slaukot putekļus telpās, uzturot kārtību vidē un svaigu un mīļu emocionālo klimatu ar tuvajiem.
Tulkots no avota:
https://www.youtube.com/watch?v=hzi
Šī smadzeņu daļa mainās atkarībā no dzīvesveida. AMCC palielinās, kad cilvēks regulāri dara grūtas lietas un piespiež darīt sevi to, ko (viņa ego) negrib. Tā var būt iešana aukstā dušā, diētas maiņa, fiziski treniņi, skrupulozs darbs ar sevi (savu raksturu).
AMCC samazinās cilvēkiem, kam ir apātija, depresija vai aptaukošanās.
Cilvēkiem, kam senioru vecumā (virs 60) ir ass saprāts, zinātnieki ar smadzeņu fotografēšanu ir atraduši, ka gandrīz vienmēr arī ir daudz lielāks aMCC, nekā viņu vienaudžiem.
Tāpēc aMCC ir kā muskulis, ko trenēt ikdienā.
Video tālāk Zen mūks stāsta, ka labi trenēts aMCC kļūst par dzirksteli ikdienā, kas nodrošina aktīvu gara un fiziskā ķermeņa darbību.
Tieši šī smadzeņu daļa nodrošina to, ka mēs ikdienas stresus uztveram par eustresu (pozitīvo stresu), nevis distresu (negatīvo stresu).
Padomi aMCC trenēšanai:
1. Izdarīt katru dienu vismaz vienu lietu, ko Tu atliec, jo Tev tā nepatīk.
2. Dari šīs lietas bez mūzikas fonā, tās darot ar pilnu apzinātību, saprotot grūtību un nepatikas pārvarēšanas vērtību.
3. Kad ieraugi nekārtību telpā, sakārto lietas uzreiz, jo kārtība ārā ir kārtība arī iekšienē.
Zen klosteros mūki gadu tūkstošiem piekopj praksi, ka iesācējiem dod tieši tos darbus, kas viņiem vismazāk patīk, lai nostiprinātu šo smadzeņu daļu, kā arī, lai nostiprinātu viņos pateicību par to, ka var iziet pieredzi, pārvarot grūtības.
Ciešanas pazūd, kad pazūd pretestība, iekšējais dialogs par to, cik “grūti” kaut kas ir.
Šis mehānisms caurauž mūsu dzīvi, jo lietu atlikšana nozīmē arī nepatīkamu, taču vajadzīgu, sarunu atlikšanu ar mīļajiem un tuvajiem, aizvainojuma turēšanu, kur vajadzētu izrunāties.
AMCC “muskulis” nodrošina, ka mēs aizvien retāk nonākam “cīnīties vai bēgt” stāvoklī, mūsu amigdala (kas atbild par baiļu reakciju smadzenēs) vairs nekontrolē mūsu dzīvi.
Lai izaugtu mūsu garīgā dzīve, tai ir vajadzīgs mēslojums. Tas rodas tieši beržot tualeti, mazgājot traukus, beržot grīdu, ievērojot un slaukot putekļus telpās, uzturot kārtību vidē un svaigu un mīļu emocionālo klimatu ar tuvajiem.
Tulkots no avota:
https://www.youtube.com/watch?v=hzi