izspúrušiem matiem, sejá ledains smaids

tur bija kā parasti.
tagad nāk miegs, māte and co atveda briketes un cepumus.
rīt darbs, a man sāp kakls un negribas līst laukā no Berģu čuhnijas/kas laikam tagad sauksies Bukultu čuhnija, jo atnāca ūdens rēķins, pēc kura konstatēju, ka vairs nedzīvoju ne Rīgā, ne Berģos, bet Bukultos :D