izspúrušiem matiem, sejá ledains smaids - skumstu atkal

mans draugs,
 mans prieks un acuraugs,
 manas nedienas un raizes,
 garozas no rudzu maizes.
 mans izvēlētais ceļš,
 mana nodziedātā dziesma,
 un ugunskurs tāls un liesma,
 kas nekad neapdzisīs,
 nekad nepiekusīs,
 nekad nepiemānīs,
kad būs auksti.
 nekad neatgrūdīs,
 vienmēr atbalstīs,
 lūk tāds,
vēl sirsnīgāks,
 BIJA mans draugs.