Slēpies ēnās, izliecies, bet es jūtu. Tas mani grauž, cenšas nograut robežas, izpostīt miera ilūziju. Ak, aizveri actiņas un dusi, jo tas ir vienīgais atkāpšanās ceļš. Vienīgā iespēja izbēgt no... tevis.
* * *
Izkal važas sev no tērauda tā vietā, lai saplosītu to plastmasas rotaļlietu, kura Tevi tur.
Sapin mirkļus. Zirnekļu tīmekļiem. Esi kā muša tīklā - baudi sava glupuma augļus, ja reiz uzķēries uz zirneklienes izmestā āķa.
Tas taču ir cilvēka dabā kļūdīties. Tāpat kā tas ir cilvēcīgi nevilšus kādu sāpināt negribot. Tikai tādēļ, ka pietrūcis uzmanības, lai laikus pamanītu, kurp ved ceļš, ko kājas tik droši min.
Taču tas ir muļķa dabā atteikties no kļūdām mācīties, par savu vienīgo aizbildinājumu izmantojot bērnības stulbumu neprātu, kad patiesībā laiks pieaugt. Muļķīgi visu mūžu pavadīt uz kāda pleciem tikai tāpēc, ka tur ir "labāka redzamība", tā vietā, lai uz savām kājām lauztos cauri pūlim. Muļķīgi neļaut sev pieaugt.
Garastāvoklis:: |
exhausted |