sovakar laikam dziedas bjorka. nu, ne laikam, bet publikai. laikam tapec, ka drosi vien. isteniba, gandriz drosi zinams, ka vina dziedas. briziem apbrinojama sieviete. kruta un kiciga, un loti ticami prot notelot dabiskumu. ta, ka skiet, tada vina ari ir - nekemmetiem melniem matiem, sniegbaltu a-la "never had a make up" sejas adu, izstiepta rupja adijuma dzemperi balanse uz vienas kajas. kaut kur, kada islandes celmala. tadu vinas foto reiz redzeju zurnala "draugs". ja, bija tads zurnals kadreiz, es vinu pat aboneju. toreiz 20 gadi man skita baisais vecums, kura jau pienaktos gadat mirstamas dranas. bet tagad, atskatoties, tiesi ap to laiku biju ta labi sakusi no mirstamajam dranam vistities ara. ar katru gadu kaut kada divaina, neizskaidrojama veida jutos dzivaka.
nuja, bet domas par bjorku atmodinaja mani piedzivojumu kari. varbut ir verts seju gramata sadraudzeties ar izbijuso macibu biedreni, islandieti. un uzprasities ciemos. bet mums nebutu par ko runat, es nesaprotu vinas makslu. un vina drosi vien nesaprastu mani. nekada diza draudziba nesanaktu.