|
Jan. 31st, 2018|10:16 am |
mana prasība pēc kontroles vai beta male preference nav saistīta ar to, ka man gribētos dominēt. ja runājam kink jēdzienos, tad vairāk interesē pretējā loma. vēlme paturēt iniciatīvu ir drīzāk saistīta ar to, ka es neuzticos cilvēkiem. 90% gadījumu, (tātad, ja es esmu bijusi intīmās attiecībās ar kādiem 15-20 cilvēkiem savā dzīvē, tad tikai diviem tas nav bijis, vai drīzāk, nav dabiski nebijis), ja man nav kontroles, viss kļūst mehānisks, nejutīgs un prāta vadīts (check list, hit base 1,2,3, score the cookie). mani mēģinājumi kaut ko mazliet mainīt (pat lūgums samazināt ātrumu) nereti izraisījuši otrā kompleksu uzliesmojumu, citiem vārdiem, jāņem otra sūds, pret ko es esmu vēl jutīgāka kā pret neinteliģentiem ķermeņiem. lielākajā daļā gadījumu tas ir bijis kā bēdīgi slavenajā New Yorker stāstā, kas man personiski ir g.k. stāsts par savienojuma trūkumu.
tādos gadījumos mans ķermenis vienkārši nobloķējas uz 12 stundām un sirdī ir lielas skumjas. otrs parasti turpina izlikties, ka nekas nav noticis vai es pārspīlēju. man vajag varbūt vairāk drosmes par to runāt kā par kaut ko reālu. tāpat kā cilvēkam tek asinis, ja iegriež pirkstā, mans ķermenis no nejutīgiem pieskārieniem disociējas un es fiziski vairs neko nejūtu. es neesmu hipersensitīvākais cilvēks, ko pazīstu. zinu tādus, kuriem nedrīkst uzsist uz pleca, aiztikt krūtis vai matus. I like it rough too, bet man ir vajadzīgs reāls savienojums, sirds atvērtība, ieklausīšanās savā un otra ķermenī, un tas, ka notiek action-response, intuitīvās domāšanas pieslēgšana. Nevis otrs vienā brīdī sāk solo šovu, kur es esmu rekvizīts.
es šo rakstu, lai tā nekad vairs nenotiktu, kamēr vēl ir laiks.
es nevienu tajā nevainoju. tāda mums vienkārši ir audzināšana, vai, drīzāk, tās trūkums. visiem liekas ka sekss ir kaut kāds mežonīgs spēks, par ko nevajag runāt bet vajag darīt. (vai arī vajag runāt bet vairāk emocionāli nekā racionāli). tāpēc tas bieži paliek neapzinātā līmenī.
ilgtermiņa attiecībās - tur gan ar laiku veidojas saskaņa, bet tas drīzāk notiek neapzināti, neviens nevar pateikt, kāpēc ar ilgtermiņa partneri pēkšņi ir labs sekss. bet tur patiesībā ir maz mistikas ,un es ticu, ka es to varēšu ieviest savā dzīvē pat ja man neinteresē ilgtermiņa partneri "otrās pusītes" nozīmē.
ieraksts kļūst arvien garāks, izskatās, ka man jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, bet galvenais jautājums - kā pasīvā puse, vai puse, kam ir mazāk fiziska spēka, jutīgāks ķermenis, mazāk lineāras stratēģijas vai zemāks uzbudinājuma līmenis attiecīgajā brīdī, varētu iegūt vairāk telpas? un vai otra puse ir gatava šo telpu atvēlēt un atvērties nezināmajam. un kaut kādā ziņā tas ir feminisma jautājums.
un atgriežamies pie pirmā teikuma. es varu pateikt, kas ir jādara, lai mēs abi paliktu šeit. but can you take it. can you take my score and not put me in that role. |
|