|
May. 4th, 2020|09:28 pm |
|
es vispār tikai tagad sāku domāt šādās kategorijās, jo līdz šim obsesīvas domas biju pamanījusi tikai citos, (jo īpaši cibā), ne sevī :) vai arī biju aware tikai par vienu no tām, kura pēdējā laikā nemoka ("es esmu resna"), bet tie periodi, kas man nāk virsū, kur noteiktu realitātes aspektu redzu kā lāstu un sazvērestību tieši pret mani, tās, patiesībā, ir bijušas tās pašas jau kopš bērnības, tikai nedaudz mainās objekti, no radiniekiem uz klasesbiedrenēm uz vīriešiem. tas tomēr ir atšķirīgi no piemēram manas pēdējā laika fiksācijas, ka ir vajadzīga sabiedrības likumu transformācija caur iemiesošanu un radošumu, un man jāiegulda tajā, lai tas izdotos - tas ir intensīvs prāta darbs, bet tas tomēr nekropļo realitāti, drīzāk ir kā sapņi, kas kaut ko var palīdzēt visai sabiedrībai. nu jā, lol, fīrers, nezinu, kā jau teicu, tikai tagad sāku par to domāt. |
|