|
Apr. 12th, 2019|11:40 pm |
tā viena dzīvokļa biedre - nezinu, kā viņa to ir panākusi, bet viss kaut kā notiek pēc viņas noteikumiem.
piemēram, mēs abas pārējās esam diezgan sabiedriskas, bet viņai riebjas viesi, un ikviens, kas nāk, ir ar viņu ir jāsaskaņo. jūtos kā pamatskolā.
piemēram, neviens nedrīkst te būt pirms 10 no rīta un pēc 9 vakarā. vienreiz es biju pateikusi ka viens draugs nāks uz tēju 17.00, bet mēs aizgājām pastaigāties un nolēmām gatavot vakariņas un kad mēs ēdām vakariņas plkst. 19.00 viņa nāca virtuvē un pārmetoši skatījās un vaicāja - jūs gatavojāt ēst? un pēc tam mājas sanāksmē teica, ka es viņu esmu apkrāpusi. vakar tas pats draugs gribēja nākt ciemos 20.00, es teicu, ka 21.00 būs jāiet prom, viņš teica - labi, bet tomēr tā sanāca, ka vēl plkst. 21.15 mēs virtuvē dzērām tēju, un viņa nāca uz virtuvi un pārmetoši skatījās.
vēl vienam citam draugam ir vispār aizliegts te nākt, jo viņš viņai subjektīvi nepatīk (nav bijis kontakta, tikai vienreiz redzējusi). viņa nejūtas ērti pati savās mājās zinot, ka viņš te ir bijis. pat, ja viņas te tajā laikā nav. viņa tad jūtas tā, ka "viņš ir uzvarējis".
vistrakāk bija, ka otrai biedrenei atbrauca bojfrends no Dānijas un palika 2 nedēļas. viņa katru dienu kaut ko jaunu izdomāja, kā tas viņai traucē, un beigās pieprasīja, lai viņš maksā, (lai arī mums ir fiksēti mēneša maksājumi), sita viņā klātbūtnē durvis, nesveicinājās, utt.
jāpiebilst, ka mēs trijatā dzīvojam lielā mājā ar milzīgu virtuvi, lielu viesistabu, lielu stiklotu ziemas dārzu gandrīz mājas izmērā un parasto dārzu, divām vannasistabām, pirti, un vēl vienu kamīna istabu.
jā, es izbaudu savu pensionāra dzīvi. |
|