|
May. 6th, 2024|09:34 am |
Dažreiz sabiedrība vienkārši nodara tik daudz sāpju cilvẽku identitåtēm, vinu ķermeņiem, ka ir vieglāk aizbraukt uz citu valsti un identificẽties kā they them vai pavadīt visu savu laiku mākslīgi uzpūstos radikālas pienemšanas burbuļos, kas nedaudz zaudē savu saikni ar sociālekonomisko realitāti, nekā nodrošināt tādu atbilstību lai tev pārstātu nemitīgi norādīt tavu neatbilstību - arī labi domātos veidos. nepārtraukti mazi nepienemšanas dūrieni tavai identitātei un integritātei. Jo pastāv arī tādas identitātes lietas, kas nav “performētas”. Tev vajag šitā krāsot acis, Tev vajag šitā gērbties. Manas acis sāp ja es vinas krāsoju. Mana āda sāp no apgērba. Es gribu gērbties kā bomzis un Katru dienu es ar sevi cenšos sarunāt variantus kā ar bērnudārznieku. Protams ka tas ir aktuāli tikai tad ja tu vēlies būt sieviete. Es domāju ka ar menopauzi man šīs såpes beigsies, nu ko, vēl jāiztur 10 gadi, es novecoju lēni. Heteroseksualitātes tragēdijas.
domāju, ka patiešām trans, patiešām smagas disforijas gadījumu, ir mazăk, un lielākoties they them ir politiski, personiski pazinojumi. |
|