| |
[Nov. 7th, 2022|12:59 pm] |
|
viena no trigerējošākajām lietām ir cilvēki, kas zvana (darba lietās) lai kaut ko sabīdītu, ar jau iepriekšēju uzstādījumu, ka viņiem ir mani jāpārliecina vai jāpierunā. un tie 100% gadījumu ir Austrumeiropas vīrieši, jau no sveiciena var just, ka mēģinās kaut ko "sabīdīt", tur man momentā iedegas kaut kādas sarkanās lampiņas, vēl pietrūkst vārdu, lai paskaidrotu.
zvana daļēji daļēji pieglaimīgi daļēji "godīgi", daļēji lielīgi ('mēs esam Baltijā vienīgie'; seko 'namedropping' ar ko vēl jau ir runāts un kas vēl piedalās).
LOL VECĪT NEE TĀ TAS NESTRĀDĀ TU VNK MAN IZSTĀSTI KO VAJAG UN ES PATI IZDOMĀŠU
un man vienalga, cik reizes tu atvainosies ka traucē un teiksi paldies
iespējams, tas ir saistīts ar neprasmīgu tradicionāli sievišķo paņēmienu lietošanu, ar vienu kāju esot iestrēgušam patriarhālajā dominatora pozīcijā, bet mēģinot operēt partnerības kultūrā (sk. Riane Eisler)
tu nesaproti šīs vietas noteikumus, vecīt. pirmais no tiem ir atvērta sirds un otrais ir pilnīga pārredzamība.
kas ir, bail no otra cilvēka fakin brīvās gribas? |
|
|