| she give me money! when I'm in need |
[Mar. 18th, 2020|02:45 pm] |
viena no raganām, kam sekoju instagramā, ļoti mīl naudu, viņai mājās visur ir naudas altāri. iedvesmojoties es arī sev tādu uztaisīju - iespraudu un aizdedzināju smaržkociņu no kastītes ar nosaukumu "fortune" naudas koka podiņā. interesanti, ka man šis naudas koks augumā ir jau trīskāršojies, kopš man viņu iedeva draudzene pirms 5 nedēļām kā mazu koka bēbīti. varbūt tā ir sakritība bet varbūt nē, bet - man parasti puķes neaug vispār, un man tieši šajā dzīves posmā ir nauda.
daudzām un daudziem, jo īpaši Latvijā šķiet, ka mūsdienās, lai nedzīvotu kā bomzis, nav citas iespējas kā būt kapitālisma vergiem vai korporāciju konformistiem (sveiciens manai jaunībai reklāmas aģentūrās!). "es negribu dzīvot kā hipijs citiem uz kakla". "es negribu būt sliņķis". es jums saku, un ragana arī to saka - BULLŠIT. tas vienkārši ir kaitīgs uzskats, traumas augsne, iluzorām saiknēm saistīts uzskatu klāsteris. nauda ir enerģijas un spēka forma, asinis, "entitlement" izpausme, tā ir telpa, un, lai pie tās tiktu, ir jāatbrīvojas no maldīgiem uzskatiem. naudas ideja ir jāatdala no kapitāla un kapitālisma tāpat kā garīgums no baznīcas.
un vēl, saikne starp naudu un maskulinitāti. vai naudu un seksu. tikko izlasīju tādu mēmi - daudzi vīrieši izmanto naudu, lai ieinteresētu sievietes, bet viņiem riebjas golddiggeres. daudzas sievietes izmanto savu seksualitāti, lai dabūtu ko vēlas, bet viņām riebjas, ja viņas uzlūko kā seksa objektus. šie teikumi ir jāsagriež mazos gabaliņos. (p.s. tas nenozīmē, ka neatbalstu seksa pakalpojumus - es tos atbalstu, tā ir tāda pati pakalpojumu industrija kā masāža, terapija, mājas uzkopšana utt., un nav nekas necienīgs saņemt par to naudu. drīzāk gribētu, lai seksualitāti varētu atdalīt no varas un statusa, bet to vēlāk)
man vienmēr ir bijis nedaudz kauns par to, ka man ir nauda, jo tā man ir šķitusi apliecinājums tam, ka es patiesībā esmu "kā vīrietis". visās manās attiecībās džekam ir allaž bijis vai nu mazāk naudas, vai arī objektīvi it kā tikpat, bet nemitīgs sapisiens apkārt naudas lietām. es vienmēr esmu mazliet jutusies vainīga, ka man tā nav, tātad es tev noteikti tūliņ būšu "pārāk laba", vai arī kaut kādā ziņā "viņu nespēju saprast" - tas man ir ticis arī diezgan tieši pārmests. viens X vienmēr man pārmeta, ka man patīk pirkt drēbes un "šķiesties pa takšiem". "tev ir atkarība no pirkšanas", viņš teica, un tā varbūt bija taisnība, bet taisnība bija arī tā, ka viņš bija ilūzijas varā - proti, ka nauda ir maskulinitātes pierādījumus. tik ļoti bail, ka varētu nebūt naudas, ka tās arī nav un pat ja tā ir tu paliec prātā nabags.
ko darīt? nauda ir jānotīra no tai pielipušajiem kultūras sūdiņiem. ragana piedāvāja tādu vingrinājumu - iedomāties, ka nauda ir sieviete. radīt savā prātā un līdz ar to arī kolektīvajā apziņā tādu domu, ka nauda ir savā būtībā sievišķīga. kā silts vasaras lietus. kā pārpilnībā plīstoši magnoliju koka pumpuri (man aiz loga ir magnoliju aleja un viņas visas tagad zied). nekāda sakara ar vīriešiem, vīrišķību, vai neoliberālismu. tas, kas padara tevi par sūdu, ir tas, kā tu šo naudu ieguldi vai tērē, nevis tas, ka tu viņu proti pelnīt. Nauda - tās ir vienkārši tavas tiesības būt šeit. Šīs domas domāšana ir pienākums ne tikai pret sevi, bet pret visu sabiedrību. Viss. |
|
|