| |
[Mar. 16th, 2020|03:47 pm] |
tagad ir laiks pievērsties raganu lietām!
tas viss nav iespējams normālajā "mūsdienu" darba ritmā, jo šīm lietām vienkārši vajag vairāk telpas.
pirmkārt, pietiekami daudz telpas beidzot ieskatīties acīs savai ēnai, nevis mēģināt to aprakt ar darbošanos vai vielām "tagad man nav laika šādām emocijām".
kā pirmo soli iesaku izveidot profilu kādā feministu pornogrāfijas saitā.
turpinājums sekos. |
|
|
| though I bear the scars of my stumblings |
[Mar. 16th, 2020|03:56 pm] |
ar traumām ir tā, ka, pirmais līmenis ir dzīve "wtf is wrong with me" tumsā. to vienkārši īsti nesaukt vārdā un dzīvot dzīvi, vainojot pašam sevi un pašārstējoties ar neilgtspējīgiem risinājumiem. nepārtraukti juzdamies slikts, neiederīgs, pilns pašnosodījuma, visbiežāk arī "zemu funkcionāls", bloķētām darba spējām, ar maniakāliem prieka brīžiem, kad kādas labas emocijas vai vielas tev iedod atvaļinājumu no traumas, un nesasniedzami dziļām bedrēm, kad atveras asiņu akas un puvuma acis, un neviens tevi nevar tur aizsniegt un tu vairs nevienu nevari aizsniegt, un izņemot "Kungs Kristu Dieva dēls apžēlojies par mani grēcinieci" - šīs lūgšanas spēku kaut vai elpas ievilkšanai es jums apliecinu kā fellow ragana.
otrais līmenis, ir tad, kad cilvēks sāk sev apzināti pievērsties un redzēt savas dvēseles vainas, un noticēt, ka emocijas un procesus var arī atvērt, ietekmēt, līdsvarot, injicēt sevī kaut kādas pašmīlestības vai pašaprūpes suliņas un sevi nedaudz iepazīt. ikdiena paliek daudz daudz labāka, atbrīvojas enerģija, var vairāk izdarīt, varbūt pat ka var gūt pēkšņi ahujennākos panākumus, bet te ir risks kļūt deklaratīvam, pārspīlētam, uzskatot, ka JAU ir notikusi īstā dziedināšana vai ka tā var notikt caur radošumu... bet tad notiek kaut kas, parasti diezgan prasts, kas trigerē traumas atvēršanos, visa realitāte sabrūk čokuriņā uz grīdas, cilvēks visu ieguldīto darbu redz kā "melošanu sev" vai sekošanu viltus dziedniekiem (lai arī tik traki tas noteikti nav!). var arī tā nenotikt, alternatīva ir pievērsties dzīves mākslas sludināšanas skolām, kas balstās uz vēlmju domāšanas, ja mēs visi stipri ticēsim un atkārtosim, ka esam dziedināti un tēlosim, ka esam līdzsvaroti un izstarojam pozitīvas vibrācijas, tad tas tā arī notiks... patiesībā šis te prasa drausmīgi daudz enerģijas un es ja godīgi ceru, ka tas nobrūk ātrāk nevis vēlāk. krīt maldīgi konstruētās maskas, krāsaini papīra karavīri, kas tomēr nevar nogalināt Pūķi.
trešais līmenis ir... piecelties no šī... es vēl nezinu. jo es tur vēl neesmu. es tikai jūtu, ka tam ir sakars ar autentiskumu un drosmi. to be continued. |
|
|