| |
[Oct. 11th, 2018|05:26 pm] |
|
ienāca prātā, ka mani nav iespējams pamest, jo es esmu šeit |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2018|05:52 pm] |
|
pie a.dr. tikko publicètà dzejola fb gribas piebilst neticiet dzejniekiem vini lielàkoties klūdàs jo neapzinàs atškirību starp valodu un realitàti |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2018|07:49 pm] |
man dusmas ir izdevies pavērst konstruktīvi, proti, izlēmībā un noteiktībā un mierīgā savu robežu novilkšanā, aptuveni 4 reizes dzīvē, un 3 no tām ir bijušas šogad. un 2 no tām pēdējā mēneša laikā.
visu pārējo laiku joprojām stragloju vai nu ar sevis šaustīšanu vai ar reidžošanu uz kādu Otru (kam neizbēgami seko šī cilvēka sadusmošanās pretī) vai pasīvo agresiju (kuru jūtu kā 50/50). vai, labākajā gadījumā, vienkārši izlikt kaut kādā trakumā, fiziskā intensitātē
dusmas ir visinteresantākās un vissarežģītākās |
|
|