bet, ja godīgi, savu Ziemassvētku dāvanu jau esmu saņēmusi. 

man liekas, spēcīgākā un patiesākā saruna kāda četru gadu laikā bijusi.

mīļotās izlases klažu iegādāšanās, jo atminies, ka rakstot atdzīvojies un sāc dzīvot tagadnē.

mīloši cilvēki apkārt pat tad, ja nu nav jau tik viegli ar visiem. 

un nemanāmi cilvēku labestības centienu uzplaiksnījumi šajā nedaudz drūmajā pasaulē.

paldies Tev Tēvs.

*būt radošam

*klausīties labu mūziku

*mīlēt - dzīvi, cilvēkus, vienkārši sevi.

tas ir dziedinoši

nu dzīvē jau nav, bet skaidrs, ka uz Portugāli nebraukšu. ko tālāk?

nu jāsāk tālāk domāt, ko darīt tālāk/tagad!

brainstorm for my life.

laikam jau tāpēc vēl joprojām esmu šeit.

bet drīz drīz. cerams, drīz.

take care of yourself darling.

jau vakardien jutu vieglumu, lūgšanas darbojas, tā kā darbojamies mīļie. 

šodien vieglums vēl vieglāks, pat tad kad prāts jaucas un kāpuri tur graužas.

rīta adorācija, vieglā vingrošana un visu apmaldījušos augļu smūtijs.

smaidi draugs, smaidi!

un priecē apziņa, ka tuvākās nedēļas laikā izdosies satikties ar vēl un vēl mīļiem, sen neredzētiem cilvēkiem.

paldies, paldies, paldies.

neaizmirsti pateikt paldies!

jā, vēl pirms mēneša biju ļoti pozitīvi noskaņota, ka vēlos braukt tieši šajā projektā, bet lietas mainās, grozās un esmu tik pat stulbā neziņā kā līdz šim.

zinu vien to, ka daudz pie sevis jāstrādā, ka jābeidz iekļauties rāmjos, kuri mistiski ielavījušies manā dzīvē kaut reiz tādu nebija.

un jābeidz atlikt dzīvi un pakļauties ierobežojumiem, kurus veido paša prāts un apkārtējie apstākļi. 

jā, daudz ir noticis sešu gadu laikā, bet es negrasos atmesties atpakaļ pasaulē, kur esmu pilnīgs fuck up. 

ja nu vienīgi līdz ar to atgriezīsies mana humora izjūta.

sevis attīstīšanas / iepazīšanas nolūkos rakņājos vecos dienasgrāmatu ierakstos, lai atsvaidzinātu atmiņu.

ehh, nu žēl, ka tā.

pati jau vainīga.

tik daudz kas noticis, bet par to nerakstīšu. ne šeit. ne šādi. 

kaut kā tā sanācis, ka pēdējā laikā dzīvoju tintes un papīra dienasgrāmatā, ne elektroniskajā. 

mīlēt sevi tik ļoti, ka jāatmet visi attaisnojumi.

because you need to get shit done ! 

es gribu būt prom, prom no cilvēkiem, ar kuriem nevēlos būt. prom no stresa. prom no uzspēlētas pieklājības. prom  no uzspiestas atbildības. prom no riebuma un izlaidumiem, prom no plāniem par nākotni, prom no interneta, prom no citu uzspiestām idejām par to, kas pareizs. 

saule, zāle, svaigs gaiss, krāsu ķēpas, pieraksti, mūzika, putnu čivināšana, ogas un dārzeņi pa taisno no dobes, plandoši svārki un labas grāmatas.

tik vienkārši.

būs ! 

es vēl nezinu kā, bet būs!

nav manas dzīves spožākie mirkļi, kaut arī būšu tikusi vaļā no viena dzīves murga.

dzīve iet uz priekšu. 

bet nu, iedvesma iedvesma, nāc nu. kāda iedvesma, gribas spēks.

drukāsim!

es ļoti ceru, ka neatgriežas vecie laiki, kad dzīvoju ar konstantām galvas sāpēm.

un, protams, tām jāatgriežas tad, kad reāli tam nav laika, kad stundām būtu jāsēž pie datora un jādrukā, jākoncentrējas, jālasa.

un nepietiek, ka bakalauru nevar parakstīt, bet nevar jau neko padarīt. ārā izej, un pie katra soļa tā galva iesāpas vēl vairāk. viss ko gribas ir paraudāt un gulēt ar aukstu dvieli uz galvas. meeh.

bet rīt jau uz darbu, un pēc nedēļas jānodod bakalaurs. wii wii wii.

it's good to be me.

viens no maniem dēmoniem, kas velkas līdzi jau kopš es sevi atceros. tajā brīdi tu jūties ok, bet zog tevi pašu.

vispār gadu gaitā esmu ar tiem dēmoniem apkrāmējusies. un velk pie zemes. un tad brīnies, ka nav spēka dzīvot.

labi ja no pāris vecajiem dēmoniem esmu atkratījusies. dažreiz gan mēdz pabāzt galvu ārā, bet ir vieglāk cīnīties, ja zini ar ko.

un tā tu dzīvojies, baro tikai savas iegribas ne dvēseli, un tad brīnies, ka neesi laimīgs.

jātiek vaļā no liekā.

lidot jāmācās.