ir tā sajūta, kad liekas, ka visu varu. ir ir ! un viss ir skaisti. viss kas bija, ir un vēl tikai būs!

esmu kā no zobu ārsta, un pirmo reizi ir tā, ka pie zobārsta nesāp, bet pēc tam..žoklis no sāpēm plīst pušu, galvā kāds dulli plēšas, miegainība un lūpa vēl joprojām piepampusi tā, ka švepstu kā brālis, kad viņam bija pieci gadi ( tas nekas, ka tad kad viņam bija 5gadi, es vēl kā piecus gadus nebiju nemaz dzimusi)
bet jā, jāballējās !

vispār diena izdevusies, par spīti tam, ka likās būs traki. sanāca par šo to padomāt un apdomāt, rīcībām un bailēm un tā. tam pat netraucēja e. , kurš visu dienu ar mīklas rulli mani bakstīja..
un vēl man bija gan slims sapnis, gan es tikko netīši uzrakstīju savam izbijušajam klasesbiedram kiprā. par laimi viņš neatbild citādi gribētu, lai rēķinu viņa ķīmiju vai arī stāstītu par tām palmām un dzidro uūdentiņu. un nē, man neskauž, nu varbūt mazliet, bet ziemai arī nav ne vainas!

čau