Var pietikt ar to vien,
Ka cilvēks licis tev smieties,
Ar to, ka licis aizmirsties,
Lai mirklī, kad attopies –
Viss mainījies,
Tev nāktos, slaucīt asaras
Pār sārto vaigu ritošas,
Nav bijis jābūt tavā sirdī,
Lai skumjas tevi pārņemtu
Ik reiz, kad apzinies -
Šis mirklis nekad neatgriezīsies.