laikam jau tā tiešām ir, ka cibas dzīve atzīmējas nedaudz plosošajās sāpīgajās noskaņās. kādu laiku tā nav būts.

ir tik dziļš miers un apziņa, ka pārmaiņas pēc necenties čakarēt nedz sevi, nedz kādu citu. un arī tu netiec čakarēts. utopija bez maz vai, ibio leo.

pārējās dzīves jomas ir cits stāsts, bet savstarpējā būtņu esība rit pārsteidzošā līdzsvarā. diezgan izteikts kontrasts pagājušā gada sajūtu plosīšanai,sevis skrāpēšanai un vispārējam dvēseles haosam. nezinu vai var uzķert, bet ir labi. priekā un mierā. autortiesību aizčiepšana.

bet vēl joprojām nemitīgu pārmaiņu priekšā. tas gan nav mainījies.

cerams,  ka arī aizgājušā gada kadriem viss rosās līksmās un labskanīgās noskaņās.

uz izdošanos.