"Atkal manī dzejnieks mostas:
Vārdi nāk un zūd un dzied.
Brūces, durtas plēstas, kostas
Dvēsele no jauna zied.
Daudz kas ticis nolikts malā,
Noslēpts tas, kur tumšāks kakts
Ziedi nosaluši salā,
Ilgi ievilkusies nakts.
Jātic tomēr pavasarim,
Vējam noglāsta kas maigs.
Arī Brigaderes Varim
Nāca atmošanās laiks."