liktens_humors
11 April 2014 @ 11:16 am
 
ir lietas, kuras tā kārtīgi ir pašam sev jāatgādina. un tas palīdz.
esmu naivos pašai savas mājvietas meklējumos. meklēju savu vietu savā Liepājā. 
ir, nebaidīšos šī vārda, dziļi pieriebies pavadīt savu brīvo laiku tikai guļot, raizējoties par to, kā diez kursa darbs uzrakstīs pats sevi, vai lūrot datora ekrānā. ir pieriebies dzīvot gaidam nākamo puslīdz brīvo dienu. ir pieriebies neierasties. ir pieriebies būt riebīgam. 
sirds ilgojas pēc vasaras. sirds ilgojas pēc brīvības. 
sirds ilgojas pēc tā spiedīgā vasaras gaisa tieši pirms pērkona. pēc slapja asfalta, kas pieskaras pie plikām kāju pēdām. pēc nesteidzīgām sarunām pie kafijas krūzes nākamajā rītā pēc balles. pēc vārtīšanās svaigā zālē, lasot mīļāko grāmatu. pēc spontānām peldēm nakts vidū. pēc bezmērķīgām, vieglprātīgām pastaigām plandošos svārkos. pēc naktīm, kad vēro zvaigznes, līdz tās aizbaida rīta saules gaisma. 
es pēc tā visa lūdzu. es uz to visu tiekšos. 
tas viss man būs.


 
 
liktens_humors
11 April 2014 @ 11:51 am
 
viens no noteikumiem - rakstīt.
kā gan varēju aizmirst, ka tas notur tevi. atgādina, kur atrodies un uz ko ej.
atgādina to, kas tevi izveidojis tādu, kāds tu esi.
pilnīgi trīsas.