"..bet es mācos dienu, nodzīvot kā dzīvi vienu..."

mums ir maza maza eglīte.
izrotāta ar mandarīnu mizām.

ja nav ziemassvētku noskaņa, tad aknu malšana un opis, kurš liek dzert ļergu, šo noskaņu noteikti neradīs.

tik jauki, ka brīdī, kad gribas uz visiem bļaut ar piecstāvīgiem vārdiem un acīs jau sariešas asaras, tu atminies, ka labi draugi tev ir atstājuši dāvaniņu, kuru atvērt ziemassvētku vakarā. un vēl jaukāk ir tas, ka šīs dāvaniņas liek smaidīt līdz ausīm, tā teikt.
paldies jums mīļās!