31 May 2010 @ 08:45 pm
 

man labprāt gribētos teikt, ka man pohuj, bet es nevaru. viņa ir cilvēks, kuru tāpat vien negribētos laist prom no savas dzīves.
es biju nol
ēmusi šovasar it kā visiem un visam uzlikt mīkstu, bet esmu sapratusi, cik sāpīga ir sajūta, ka tuvs cilvēks tev uzliek mīkstu, tāpēc no tā varianta es atsakos.
es visp
ār iedomājos par to, ka pēc vakardienas, man varbūt ir vajadzīgs mazliet izvērtēt sevi un savas vērtības. patiesība pat varbūt nesasistīti ar vakardienu, bet tā vienkārši, tas pagrūda uz to pusi laikam.
tagad laikam visp
ār jāpaņem pāris dienas off, kad sakārtot sevi un visu sev apkārt(estētiskā ziņā).
un k
ēks izdevās īpaši nebaudāms. šī diena nav mana diena.
ps. z. sastiepa pot
īti un f. piečurāja istabu. cik nelāgi ir tas? - tāpēc es nekad nerīkošu tāda veida pasākumus pie sevis mājās.



 
 
dungo: The Waitresses - I Know What Boys Like