: Pļavniekos
Noskaidroju, ka nākamo poti pret trakumsērgu var saņemt praktiski jebkurā medicīnas iestādē. Tā kā braucu pie tēta pēc kaķa, nolēmu ērtības labad šo procedūru veikt Pļavnieku poliklīnikā jeb veselības centrā "Pļavnieki". Pieklauvēju pie vakcinācijas kabineta 1. stāvā, tur man teica, ka šo poti veicot ķirurgs 5. stāvā. Tomēr vakcinācijas sieviete rekomendēja pirms tam izstāvēt rindu pie reģistratūras, lai noskaidrotu, vai ķirurgs vēl ir savā darbavietā. Reģistratūrā man teica: "Trakumsērga? Pie ķirurga? Nu tad ejiet pie ķirurga, 510. kabinets".
Aizeju līdz šim kabinetam, tur tiešām rakstīts "Ķirurgs", noskaidroju, kurš rindā pēdējais, sagaidu savu kārtu. Ieeju pie "ķirurga", izstāstu, ka mani pēc potes atsūtīja pie viņa, uz ko saņemu dusmīgu atbildi: "Ko jūs no manis gribat? Es vispār esmu proktologs. Jums jāiet uz vakcinācijas kabinetu". Es vēlreiz paskaidroju, ka mani šeit atsūtīja sieviete no vakcinācijas kabineta, uz ko viņš man otrreiz atbild, ka ir proktologs. Man ir apnicis, nolemju poti saņemt citur, izsaku kādu nievājošu piezīmi par šo iestādi un dodos prom. Tajā brīdī māsiņa (mans pieņēmums par viņas profesiju) attopas un krieviski saka: "Vispār tas laikam bija jādara mums!" Tā nu viņa dodas pie ledusskapja, konstatē, ka vakcīnas tur nav, ņem mani aiz rokas, un mēs kopā nobraucam uz 1. stāvu. Tur mēs paņemam vakcīnu, braucam atkal atpakaļ, liftā es mēģinu salasīt uz kastītes viņas rokās, vai tā tiešām ir īstā vakcīna. 5. stāva ķirurga-proktologa kabinetā viņa man to iešpricē, esmu brīva. Kopš mana ierašanās brīža pagājusi pusotra stunda.
Noskaidroju, ka nākamo poti pret trakumsērgu var saņemt praktiski jebkurā medicīnas iestādē. Tā kā braucu pie tēta pēc kaķa, nolēmu ērtības labad šo procedūru veikt Pļavnieku poliklīnikā jeb veselības centrā "Pļavnieki". Pieklauvēju pie vakcinācijas kabineta 1. stāvā, tur man teica, ka šo poti veicot ķirurgs 5. stāvā. Tomēr vakcinācijas sieviete rekomendēja pirms tam izstāvēt rindu pie reģistratūras, lai noskaidrotu, vai ķirurgs vēl ir savā darbavietā. Reģistratūrā man teica: "Trakumsērga? Pie ķirurga? Nu tad ejiet pie ķirurga, 510. kabinets".
Aizeju līdz šim kabinetam, tur tiešām rakstīts "Ķirurgs", noskaidroju, kurš rindā pēdējais, sagaidu savu kārtu. Ieeju pie "ķirurga", izstāstu, ka mani pēc potes atsūtīja pie viņa, uz ko saņemu dusmīgu atbildi: "Ko jūs no manis gribat? Es vispār esmu proktologs. Jums jāiet uz vakcinācijas kabinetu". Es vēlreiz paskaidroju, ka mani šeit atsūtīja sieviete no vakcinācijas kabineta, uz ko viņš man otrreiz atbild, ka ir proktologs. Man ir apnicis, nolemju poti saņemt citur, izsaku kādu nievājošu piezīmi par šo iestādi un dodos prom. Tajā brīdī māsiņa (mans pieņēmums par viņas profesiju) attopas un krieviski saka: "Vispār tas laikam bija jādara mums!" Tā nu viņa dodas pie ledusskapja, konstatē, ka vakcīnas tur nav, ņem mani aiz rokas, un mēs kopā nobraucam uz 1. stāvu. Tur mēs paņemam vakcīnu, braucam atkal atpakaļ, liftā es mēģinu salasīt uz kastītes viņas rokās, vai tā tiešām ir īstā vakcīna. 5. stāva ķirurga-proktologa kabinetā viņa man to iešpricē, esmu brīva. Kopš mana ierašanās brīža pagājusi pusotra stunda.