: Latviešu literatūra
Nedaudz sadusmojos uz Dainas Tabūnas grāmatu, jo pusi jau biju pirms tam lasījusi periodikā vai dzirdējusi prozas lasījumos, tomēr nonācu pie kāda ne sevišķi, protams, oriģināla novērojuma. Proti, Joņeva, Tabūnas un arī Sabīnes, kuru es nesaukšu uzvārdā, jo viņa ir mana draudzene, grāmatas kaut kādā mērā ir ļoti līdzīgas. Konceptuāli visas veidotas kā atsevišķi stāsti, kas tomēr tiecas pretendēt uz zināmu hronoloģiju un sižeta attīstību. Nepretenciozā formā un vieglā valodā visi atklāj paši sevis piedzīvoto, mocoties ar centieniem pretoties nobriešanai un iespējami neiekļauties sabiedrībā. Neizbēgami procesā tiek iesaistīts alkohols, patīkama bezmērķība un ņirgšanas par visiem, kas sevi uztver kaut kādā mērā nopietni. Lai gan katrai no grāmatām ir citi uzsvari (attiecīgi - mūzika, lielā mīlestība u.tml.), tās vieno arī latviešu literatūrā maz pieredzēta ironizēšana par sevi, sevišķi jau pieminētajā Tabūnas grāmatā. Neskatoties uz paviršām un līdz galam nenostrādātām vietām un lietām visās nosauktajās, vispār man viss patīk, vēsi asociējos un beidzot manas tautas literatūrā samudrītā formā ietērptas ciešanas ir nomainījis patīkams vieglums un nebaidīšanās atklāt, ka dažkārt mēdz arī nebūt pārāk gudrs.
Nedaudz sadusmojos uz Dainas Tabūnas grāmatu, jo pusi jau biju pirms tam lasījusi periodikā vai dzirdējusi prozas lasījumos, tomēr nonācu pie kāda ne sevišķi, protams, oriģināla novērojuma. Proti, Joņeva, Tabūnas un arī Sabīnes, kuru es nesaukšu uzvārdā, jo viņa ir mana draudzene, grāmatas kaut kādā mērā ir ļoti līdzīgas. Konceptuāli visas veidotas kā atsevišķi stāsti, kas tomēr tiecas pretendēt uz zināmu hronoloģiju un sižeta attīstību. Nepretenciozā formā un vieglā valodā visi atklāj paši sevis piedzīvoto, mocoties ar centieniem pretoties nobriešanai un iespējami neiekļauties sabiedrībā. Neizbēgami procesā tiek iesaistīts alkohols, patīkama bezmērķība un ņirgšanas par visiem, kas sevi uztver kaut kādā mērā nopietni. Lai gan katrai no grāmatām ir citi uzsvari (attiecīgi - mūzika, lielā mīlestība u.tml.), tās vieno arī latviešu literatūrā maz pieredzēta ironizēšana par sevi, sevišķi jau pieminētajā Tabūnas grāmatā. Neskatoties uz paviršām un līdz galam nenostrādātām vietām un lietām visās nosauktajās, vispār man viss patīk, vēsi asociējos un beidzot manas tautas literatūrā samudrītā formā ietērptas ciešanas ir nomainījis patīkams vieglums un nebaidīšanās atklāt, ka dažkārt mēdz arī nebūt pārāk gudrs.