: džinsu kļošenītes
Ar Sandru nonācām pie īstās sajūtas par latviešiem. Mēs esam tādi naivi studenti skumjās džinsu kļošenēs. Tādi, kas domā, ka vienīgie skaistie zābaki ir gari, līdz celim un ar mazu papēdīti. Lai viens otru uzmundrinātu, mēs satiekamies un sakām: "Cik gan tev smuki izskatās!". Tas ir tā gaiši skumji un reizē mīļi, kā tad, kad redzi apaļīgu pusmūža vīrieti plīša džemperī ar auseklīša rakstu, kuru gribas apskaut un pasargāt no visiem snobiem un skolas krutajiem. Bet tad, ja uz to naivo, pašu jautātāju uzmundrinošo komplimentu saņem lepnu atbildi: "Jā, man ir savs stils!", viss mīļums pagaist. Tad gribas uzdāvināt spoguli. Pa visu guļamistabas sienu.
Ar Sandru nonācām pie īstās sajūtas par latviešiem. Mēs esam tādi naivi studenti skumjās džinsu kļošenēs. Tādi, kas domā, ka vienīgie skaistie zābaki ir gari, līdz celim un ar mazu papēdīti. Lai viens otru uzmundrinātu, mēs satiekamies un sakām: "Cik gan tev smuki izskatās!". Tas ir tā gaiši skumji un reizē mīļi, kā tad, kad redzi apaļīgu pusmūža vīrieti plīša džemperī ar auseklīša rakstu, kuru gribas apskaut un pasargāt no visiem snobiem un skolas krutajiem. Bet tad, ja uz to naivo, pašu jautātāju uzmundrinošo komplimentu saņem lepnu atbildi: "Jā, man ir savs stils!", viss mīļums pagaist. Tad gribas uzdāvināt spoguli. Pa visu guļamistabas sienu.