: pieaugušo dzīve!
Tā pieaugušo dzīve, lai nu cik arī neaizniedzama kādreiz likās, arvien biežāk sāk bakstīt ikvienā siltā un mitrā vietiņā. Gluži tikpat nemanāmi tā velk deķīti uz savu pusi tā, ka lelles un mīkstie Austrālijas koalas lāči, kas uz tā sakrauti, apgāžas un noripo uz grīdas. Lelles tad nu guļ ar ausīm pie grīdas, noklausoties, ko dara stāvu zemāk dzīvojošā ģeogrāfijas skolotāja. Un lāči dara to pašu. Visi izskatās aizrāvušies, klausoties stāstu par jaunajiem pirmklasniekiem. Turpretim nicīgi izturas, kad krauju tos atpakaļ sēdēt uz dibeniem.
Bet tikmēr mēs šovakar sēžam uz dibeniem Double Cafe, jo visām gadījies brīvs vakars. Kopumā pārstāvam trīs dažādas sfēras - medicīnas, kultūras un dabaszinātņu. Par to tad lielākoties arī runājam. Par klimatoloģiju, Ziedoni un vīrieti, kam konstatēti 48 procenti ķemeņa apdegumu. Vispār šajā laikā, protams, bijām iecerējušas iet uz kādu Arsenāla filmu.
Vakaros šad tad mēdzu izmantot skype ne, lai apmainītos ar bilžukiem no pēdējā pasākuma, bet gan sarunājoties par dažādām cilvēku attiecībām, kas ir līdzāspastāvošas visam nosauktajam un arī politikai, protams. Šīs "attiecības" vairs neaprobežojas ar to, kurš un ar ko, Ak Dievs, ir salaidis. Tagad runa ir par mīlestību, kopdzīvi un kompromisu. Visvairāk jau tieši pēdējo. Jo bez kompromisa mākslas ir grūti pielāgoties tai vidē, kurā vairs netiec uzskatīts par bērnu.
Protams, joprojām jau tiec uzskatīts par bērnu dažādos ģimenes saietos vai jebkur, kur atrodies kopā ar vecākiem vai arī starp ļoti veciem cilvēkiem. Bet lielākoties pats nes atbildību un vairs netiec vērtēts kā kaut kā turpinājums.
Tāpat dažkārt par kokteiļu sajaukšanu aizraujošāka sāk šķist ēstgatavošana. Vai mūzika kā piemērotāks vakara nobeigums kā televīzija.
Un tā ir ļoti jauka. Nu, es domāju - tā ieiešana pieaugušo dzīvē. Ceru tikai, ka pēc šīs brīnišķīgās iniciācijas ceremonijas, manā dzīvē ienāks arī Finanšu aizbildne.
Tā pieaugušo dzīve, lai nu cik arī neaizniedzama kādreiz likās, arvien biežāk sāk bakstīt ikvienā siltā un mitrā vietiņā. Gluži tikpat nemanāmi tā velk deķīti uz savu pusi tā, ka lelles un mīkstie Austrālijas koalas lāči, kas uz tā sakrauti, apgāžas un noripo uz grīdas. Lelles tad nu guļ ar ausīm pie grīdas, noklausoties, ko dara stāvu zemāk dzīvojošā ģeogrāfijas skolotāja. Un lāči dara to pašu. Visi izskatās aizrāvušies, klausoties stāstu par jaunajiem pirmklasniekiem. Turpretim nicīgi izturas, kad krauju tos atpakaļ sēdēt uz dibeniem.
Bet tikmēr mēs šovakar sēžam uz dibeniem Double Cafe, jo visām gadījies brīvs vakars. Kopumā pārstāvam trīs dažādas sfēras - medicīnas, kultūras un dabaszinātņu. Par to tad lielākoties arī runājam. Par klimatoloģiju, Ziedoni un vīrieti, kam konstatēti 48 procenti ķemeņa apdegumu. Vispār šajā laikā, protams, bijām iecerējušas iet uz kādu Arsenāla filmu.
Vakaros šad tad mēdzu izmantot skype ne, lai apmainītos ar bilžukiem no pēdējā pasākuma, bet gan sarunājoties par dažādām cilvēku attiecībām, kas ir līdzāspastāvošas visam nosauktajam un arī politikai, protams. Šīs "attiecības" vairs neaprobežojas ar to, kurš un ar ko, Ak Dievs, ir salaidis. Tagad runa ir par mīlestību, kopdzīvi un kompromisu. Visvairāk jau tieši pēdējo. Jo bez kompromisa mākslas ir grūti pielāgoties tai vidē, kurā vairs netiec uzskatīts par bērnu.
Protams, joprojām jau tiec uzskatīts par bērnu dažādos ģimenes saietos vai jebkur, kur atrodies kopā ar vecākiem vai arī starp ļoti veciem cilvēkiem. Bet lielākoties pats nes atbildību un vairs netiec vērtēts kā kaut kā turpinājums.
Tāpat dažkārt par kokteiļu sajaukšanu aizraujošāka sāk šķist ēstgatavošana. Vai mūzika kā piemērotāks vakara nobeigums kā televīzija.
Un tā ir ļoti jauka. Nu, es domāju - tā ieiešana pieaugušo dzīvē. Ceru tikai, ka pēc šīs brīnišķīgās iniciācijas ceremonijas, manā dzīvē ienāks arī Finanšu aizbildne.
Current Music: Klaidonis