Dzīve... - smaržo dūmi

ieraugot tik plašu debesjumu, zvaigžņu noslēpumu pilnu, rodas apjausma, ka, kā gan tu, cilvēk, vari just sevi, ja neesi pieradis skatīties tālāk par griestiem? Mazi vai lieli, bet telpiski rāmīši, mākslīgums. Un kurš brīnās par to, kā izmainās cilvēce? Tos griestus telpā var salīdzināt ar pirmo apvalku skatam sevī. Kad esi to aizsniedzis, ar lielākām vai mazākām pūlēm, ar kāpnēm vai bez, patiesums tik un tā ir aiz tā visa, vēl tālāk. Miljardu debesis. Spožas uguntiņas, nekad līdz galam neizzināmas. Tāpat kā Tu, Cilvēk.