Pret griestiem atduras kliedziens spējš,
Pie sienas sabrūk kāds cilvēka bērns.
Spiež zemē to izmisums, sāpes viņš jūt -
Tik grūti ir svešam starp cilvēkiem būt.
Un pelni palika pelni. Tagad to tikai mazliet vairāk. Ar karstu ogli prātā zimēju seju. Tavu seju. Un sirdī sāp. Katra ogles kustība kā liesmojoša līnija paliek sirdī, un nevar to noslāpēt. Tavus smieklus es vairs nemāku uzzīmēt. Pār apdzisušām, jēlām rētām nokrīt pa asarai. Izkaisi sāli manās brūcēs!
Nepaspējām mēs pelnus izkaisīt, nepaspējām jaunu pasauli celt. Vai varbūt negribējām? Un atkal atskan kluss kliedziens. Naktstauriņi deg. Šoreiz citi.
Pie sienas sabrūk kāds cilvēka bērns.
Spiež zemē to izmisums, sāpes viņš jūt -
Tik grūti ir svešam starp cilvēkiem būt.
Un pelni palika pelni. Tagad to tikai mazliet vairāk. Ar karstu ogli prātā zimēju seju. Tavu seju. Un sirdī sāp. Katra ogles kustība kā liesmojoša līnija paliek sirdī, un nevar to noslāpēt. Tavus smieklus es vairs nemāku uzzīmēt. Pār apdzisušām, jēlām rētām nokrīt pa asarai. Izkaisi sāli manās brūcēs!
Nepaspējām mēs pelnus izkaisīt, nepaspējām jaunu pasauli celt. Vai varbūt negribējām? Un atkal atskan kluss kliedziens. Naktstauriņi deg. Šoreiz citi.