- 11/15/07 09:45 am
- Tik daudzi ir iestrēguši savu stereotipu gūzmā. Dzīve sastāv no: darbs, kredīti, darbs, ģimene, darbs, atbildības sajūta, darbs, izglītība, darbs, prātīgums, darbs, darbs, darbs. Un ja nepastāv, tad tādai taj ir jākļūst. Jo tas ir standarts. Bet šī sociālās izdzīvošanas sistēma tik šausmīgi nogurdina, ja tā kārtīguma sāk kļūt par daudz. Un tādos brīžos, kad skaļrunī kāds taurē, kā vajag dzīvot, jo tu esi izdomājis savu pieeju, kas ne visiem patīk, gribas tieši pretēji - speciāli vēl vairāk iespītēt postpadomju stereotipiem un sacirst tos putekļos ka nemaz nemetas. Jau tā dažu pārliecību robežlīnijas ir tik trauslas, ka šie stereotipu birumi prot vēl vairāk tos saļurkāt. Tagad jūtos apmulsusi, bet iekšās sieviete Če spārdās..
- Comments have been disabled for this post.
- VOT tā lūk
- 11/13/07 01:31 pm
- 4 commentsLeave a comment
- 11/13/07 11:22 am
- Cilvēkiem gan ir ietekme uz emocijām un jūtām. Jo vairāk ik rītu apvaicājas, vai es esmu iemīlējusies, jo vairāk sāk likties, ka ESMU IEMĪLĒJUSIES!
Auksta kolba ziemas smeldzē. Ķīmijas pamatlikums māca, ka tā izskatās tāda pati kā karsta. Nu ja. Un galvenais jau vienmēr ir galvenais - cik jaukiiii ir, kad nesalst! - 0 commentsLeave a comment
- 11/12/07 07:00 pm
- Pēdējo reizi Иванушки International dziesmu "Тучи" es noklausījos kasetniekā, kad 8.klasē klasesbiedrenes man iedeva savu kaseti pārrakstīt. Kopš tās reizes es to neesmu vairāk dzirdējusi. Redz, bet dažas dungu pantiņus neesmu joprojām aizmirsusi. Tā tad taj brīdī tas dziļi iesēdās. Hmm...pirmais ko es izdarīšu, tiekot mājās, dc++ nokačāšu to dziesmu un cītīgi ieklausīšos. Jau sen secinu, ka laiks nestāv uz vietas un tas arvien vairāk un vairāk izvaro manu bērnības raksturu un emocijas. Savi ieguvumi un savi zaudējumi. Bet maģiju man neviens neatņems! Lai tik pamēģina!! Es tam pretošos pretī!!! Un es tik ļoti gribēju 7dien doties uz piemājas purvāju ar savām trim kaķenēm kopā, lai nolaustu kādu kārkla zaru un ar to rokās, zīmējot zigzagus dangās un sarunājoties pati ar sevi, vienkārši bez nosacīta mērķa sekotu stirnu spirām un beidzot "līņu kapos" atrastu kādu beigtu līni ar. Nu gluži kā vecos labos laikos. Bet nesanāca.. Nesanāca, sasodīts!
- 0 commentsLeave a comment
- А тучи - как губы
- 11/12/07 01:51 pm
- Izrādās, ka visu savu dzīvi, kopš nonācu kontaktā ar Иванушки International mūziku, esmu nepareizi dungojusi viņu skaistās dziesmas "Тучи" piedziedājuma vārdus.
Svētā pārliecībā dungoju (drīzāk gan no sirds gaudoju savā tik "skaistajā" balsī) :
А тучи, а тучи,
А тучи - как губыыыыыыыыыыы
Bet kā nakas, kā nenākas, pareizāk bij dungot (gaudot):
А тучи, а тучи,
А тучи - как люди.
Man jau šķiet skaisti un skumji...
Ты ругаешь дождь, лужи на асфальте.
Ты стоишь и ждешь, и промокло платье.
Друг твой не пришел, друг твой самый лучший.
Как нехорошо, да и на небе тучи...
Друг твой не пришел, вечер не сложился.
Просто не пришел и не извинился.
Зря ругаешь дождь, зря его ругаешь.
Ты стоишь и ждешь, а зачем, не знаешь. - 5 commentsLeave a comment
- 11/12/07 09:21 am
- Tagad saprotu, kāpēc tik ļoti baidos no sadursmes ar dzīvi - MAN IR STIKLA KAULI :)
- 4 commentsLeave a comment
- 11/11/07 10:30 pm
- Rīt Tu pamodīsies un atradīsi pasauli uz sava durvju sliekšņa.. Tik neuzkāp tai virsū!
- Current Music: Skunk Anansie - Good things don't always come to you
- 5 commentsLeave a comment
- 11/11/07 08:05 pm
- "..Ir tik daudz iespēju apkārt
Tik apmaldīties
Tev noteikti nav viegli
Sevi atrast.
Bet reizēm pietrūkst tik maz, lai
Pareizo ceļu Tu sev varētu saprast.
Vajag kādu, kas pagrūž,
Vajag kādu, kas dzird,
Vajag kādu, kam neliksies smieklīgs.
Vajag kādu, kas palīdz
Vajag kādu, kas zin’
Un ,pats galvenais, dara un tic!.." - Current Music: Astro'n'out - Tici sev
- 7 commentsLeave a comment
- Tagad modē ir dzīvot dzejā
- 11/9/07 03:29 pm
- Ja vien dzeja šobrīd dzīvotu manī.
Neko vairāk negribu kā par atrubīšanos autobusā, braucot uz tuvajiem Ziemeļiem. Sensori kliedz pēc miega! Miega! MIEGA! - 0 commentsLeave a comment
- Live the love story of Romeo e Giulietta
- 11/8/07 10:19 pm
- Viena no galvenām lietām, kas noteikti jāizdara Veronā - Šekspīra tintes pieskārienu ekrenizējumi..
"Oh Romeo, Romeo! Wherefore art thou Romeo?..." "Tut! I have lost myself; I am not here: This is not Romeo, he's some other where."
Verona. This house is called 'Casa Montecchi' and the popular tradition says it’s the house of Juliet’s lover: Romeo. This house is not far from Juliet’s one..just a couple of minutes walk.
"Oh Romeo, Romeo!
...but the secret message never reaches Romeo, who does however hear of her death. In despair, he buys a deadly poison and hurries to Verona to see Juliet one last time. At the tomb he meets Paris, kills him in a fight and then drinks the poison. When Juliet awakes and sees Romeo dead she realizes what has happened and stabs herself. Friar Laurence arrives too late to prevent the tragedy, and before the bodies of the two young lovers, victims of the rivalry and hatred between their families, the Capulets and the Montagues are reconciled at last." - 0 commentsLeave a comment
- 11/7/07 12:28 pm
- Vientuļu koku kailajos zaros,
Melnas vārnas sēd un nelabi ķērc!
Pasaule ir pilna ar kailiem
Vientuļiem superlīmes traipiem! - 4 commentsLeave a comment
- 11/5/07 05:33 pm
- īīīīīīk, tas vnk ir neizturami!!! Lūdzu lūdzu palielinat man algu, gribu pirkt aviobiļetessssssssssssss....
Kāram zobam šobrīd uz pavasara sauli, krokusiem, vēsu alu un kūstošu saldējumu ->
Riga-Berlin-Lisbon
Riga-Berlin-Lyon
Riga-Berlin-Malaga
un tad ar stopiem kaučojot bizot apkārt...
Es sev laikam matus izplūkšu no galvas laukā no ilgām.
PIEPRASU PIEDZĪVOJUMUS!!! Pieprasu! - 16 commentsLeave a comment
- 11/5/07 12:39 am
- Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, atliek vien nodzīvot dzīvi spēlējot savu lomu.
- 1 commentLeave a comment
- VIRGIL'S root beer (sakņaugu alus)
- 11/4/07 10:06 pm
- Sakarā ar manu nakts pārgājienu pie amīšiem, sapratu, ka ilgāk pūdēt ledusskapī no Amerikas atvesto suvenīru - sakņaugu alu Virgil's - NOTEIKTI nevar. Tad nu šeit būs mazs degustācijas apraksts šim te visnotaļ interesantajam dzērienam, par kura eksistenci es uzzināju lasot Aerosmith raideri, kurā speciālā vēlme mūziķiem bij eksotiskas šķirnes alus Virgil’s Root Beer, kas gatavots no sakņaugiem, un organizatoriem to nācās speciāli pasūtīt no ASV, jo tas tiek tirgots tikai tur un Kanādā — specializētos veselīgas pārtikas veikalos. Tad nu izlēmu, ka man tas noteikti ar ir jāpagaršo un izteicu savu vēlmi Floridas iekarotājam, kas man viņu arī piegādāja.
1. Jau pirmās grūtības, lai tiktu klāt pie degustācijas, man radās attaisot pudeli. Ražotāji ir parūpējušies, lai mans standarta pudeles attaisīšanas paņēmiens - alumīnija dakša - tiktu sarežģīts līdz maksimumam. Rezultātā salocīta dakša, ar to sadurta roka, 2 reizes gandrīz pudele izslīdēja no rokām, bet pēc 3 min cīņas tomēr to izdevās atvērt vaļā!
2. Kad pudele vaļā, īsti degustētāji, pirms ķeras pie garšošanas, noteikti paosta, kas īsti atrodas lācītim vēderā. Pirmajā mēģinājumā degunu fiksi atrauju nost, jo ož pēc aptiekas un zālēm. Otrajā piegājienā jau galvā rotē asociāciju atbildes meklēšanas spēle tai zāļu smaržai. Tad man dzelteno lampiņu iededza uz pudeles esošā etiķete ar sastāvdaļu sarakstu - muskatrieksts un anīss. BINGO! Vnk zvērā! Ļaušu kādas min pavēdināties...
3. Viens, divi, trīs - saņemamies un iedzeram! Dieviņ, tētiņ, TAS IR ALUS??? Garšo pēc mana mutes skalojāmā ORHTO KIN un bik limonādes sīrupa koncentrāta. Jā, ļoti eksotiska alus garša... Bet man laikam nu ne pārāk pie sirds. Gaumes lieta, tā teikt. Bet jebkurā gadījumā es to dēvētu par sirdu, nevis alu.
4. No etiķetes - "The brewing process gives Virgil's a rich, creamy body and a taste so pure, you'll swear it's made in heaven." Tagad sēdu un gaidu, kad jutīšos kā septītajās debesīs. Nu ok, ok, pietiks ar vienām debesīm. Turklāt nevar īsti saprast, tas alus sit pa galvu vai nē, nekur nav rakstīts alk koncentrācija uz attiecīgo tilpumu. Bet ja jau jānonāk debesīs, tad gan jau kaut kāds vella sakņaugu pulvers tur ir piespļauts klāt. Sēdēšu un turpināšu gaidīt un mēģināšu pudeli izvilkt tukšu. Bik tomēr cieņa pret suvenīriem.
KOPSAVILKUMS: ja Tu sevi dēvē par tapīru, alus dieva bērnu, tad amīšu debesīs pasniegtais alus diezin vai ies pie sirds. Bet nu paprovēt jau vienmēr vajag arī pašam .. :)
IETEIKUMS: Sagatavo pirms šī alus testēšanas sviestmaizes, ar ko nodzīt to šermulīgi saldo mutes skalojamā pēcgaršu mutē. ;) - 0 commentsLeave a comment
- 11/4/07 05:03 pm
- Es šonakt sapnī redzēju lielo kanjonu, kas satrieca ar savu varenumu līdz putekļiem. Spilgti! Sēdēju uz klints malas, kājas pievilkusi līdz zodam un kā uz paplātes izgaršoju šo gleznu. Tāds miers un klusums visapkārt...
Un tad pēkšņi attapos tur kaut kur lejā. Daba ārdījās.. Tālumā redzēju Atlantijas okeānu, vilņus lielākus par cunami, putojot sitoties pret krastu un ēdot sauszemi. Blakus parādījās klinšu krāces, dulli smailīšu braucēji, kas man, nepievēršot nekādu uzmanību, rausās no tām laukā un pagāja garām, esot pagalam nopietni un viscaur slapji. Tad es centos rāpties atpakaļ. Biju tikusi gandrīz līdz augšai, bet tad attapos, ka tālāk ir dīvaina gluda smilšu siena, proti, tālāk nav iespējams uzkāpt. Kur vien skatījos, visa klints siena bija tāda. Bet kaut kā par to nesatraucos. Mazlietiņ padomājusi, es vienkārši lecu atpakaļ lejā.. - 2 commentsLeave a comment