November 4th, 2007

• 11/4/07 05:03 pm
• Es šonakt sapnī redzēju lielo kanjonu, kas satrieca ar savu varenumu līdz putekļiem. Spilgti! Sēdēju uz klints malas, kājas pievilkusi līdz zodam un kā uz paplātes izgaršoju šo gleznu. Tāds miers un klusums visapkārt...
  Un tad pēkšņi attapos tur kaut kur lejā. Daba ārdījās.. Tālumā redzēju Atlantijas okeānu, vilņus lielākus par cunami, putojot sitoties pret krastu un ēdot sauszemi. Blakus parādījās klinšu krāces, dulli smailīšu braucēji, kas man, nepievēršot nekādu uzmanību, rausās no tām laukā un pagāja garām, esot pagalam nopietni un viscaur slapji. Tad es centos rāpties atpakaļ. Biju tikusi gandrīz līdz augšai, bet tad attapos, ka tālāk ir dīvaina gluda smilšu siena, proti, tālāk nav iespējams uzkāpt. Kur vien skatījos, visa klints siena bija tāda. Bet kaut kā par to nesatraucos. Mazlietiņ padomājusi, es vienkārši lecu atpakaļ lejā..
  
• 2 commentsLeave a comment

• VIRGIL'S root beer (sakņaugu alus)
• 11/4/07 10:06 pm
• Sakarā ar manu nakts pārgājienu pie amīšiem, sapratu, ka ilgāk pūdēt ledusskapī no Amerikas atvesto suvenīru - sakņaugu alu Virgil's - NOTEIKTI nevar. Tad nu šeit būs mazs degustācijas apraksts šim te visnotaļ interesantajam dzērienam, par kura eksistenci es uzzināju lasot Aerosmith raideri, kurā speciālā vēlme mūziķiem bij eksotiskas šķirnes alus Virgil’s Root Beer, kas gatavots no sakņaugiem, un organizatoriem to nācās speciāli pasūtīt no ASV, jo tas tiek tirgots tikai tur un Kanādā — specializētos veselīgas pārtikas veikalos. Tad nu izlēmu, ka man tas noteikti ar ir jāpagaršo un izteicu savu vēlmi Floridas iekarotājam, kas man viņu arī piegādāja.
  
  1. Jau pirmās grūtības, lai tiktu klāt pie degustācijas, man radās attaisot pudeli. Ražotāji ir parūpējušies, lai mans standarta pudeles attaisīšanas paņēmiens - alumīnija dakša - tiktu sarežģīts līdz maksimumam. Rezultātā salocīta dakša, ar to sadurta roka, 2 reizes gandrīz pudele izslīdēja no rokām, bet pēc 3 min cīņas tomēr to izdevās atvērt vaļā!
  
  2. Kad pudele vaļā, īsti degustētāji, pirms ķeras pie garšošanas, noteikti paosta, kas īsti atrodas lācītim vēderā. Pirmajā mēģinājumā degunu fiksi atrauju nost, jo ož pēc aptiekas un zālēm. Otrajā piegājienā jau galvā rotē asociāciju atbildes meklēšanas spēle tai zāļu smaržai. Tad man dzelteno lampiņu iededza uz pudeles esošā etiķete ar sastāvdaļu sarakstu - muskatrieksts un anīss. BINGO! Vnk zvērā! Ļaušu kādas min pavēdināties...
  
  3. Viens, divi, trīs - saņemamies un iedzeram! Dieviņ, tētiņ, TAS IR ALUS??? Garšo pēc mana mutes skalojāmā ORHTO KIN un bik limonādes sīrupa koncentrāta. Jā, ļoti eksotiska alus garša... Bet man laikam nu ne pārāk pie sirds. Gaumes lieta, tā teikt. Bet jebkurā gadījumā es to dēvētu par sirdu, nevis alu.
  
  4. No etiķetes - "The brewing process gives Virgil's a rich, creamy body and a taste so pure, you'll swear it's made in heaven." Tagad sēdu un gaidu, kad jutīšos kā septītajās debesīs. Nu ok, ok, pietiks ar vienām debesīm. Turklāt nevar īsti saprast, tas alus sit pa galvu vai nē, nekur nav rakstīts alk koncentrācija uz attiecīgo tilpumu. Bet ja jau jānonāk debesīs, tad gan jau kaut kāds vella sakņaugu pulvers tur ir piespļauts klāt. Sēdēšu un turpināšu gaidīt un mēģināšu pudeli izvilkt tukšu. Bik tomēr cieņa pret suvenīriem.
  
  KOPSAVILKUMS: ja Tu sevi dēvē par tapīru, alus dieva bērnu, tad amīšu debesīs pasniegtais alus diezin vai ies pie sirds. Bet nu paprovēt jau vienmēr vajag arī pašam .. :)
  IETEIKUMS: Sagatavo pirms šī alus testēšanas sviestmaizes, ar ko nodzīt to šermulīgi saldo mutes skalojamā pēcgaršu mutē. ;)
  
• 0 commentsLeave a comment