kurš teica ka jūtas nevar uzdāvināt? mēs tev tikko uzdāvinājām vilšanos!
Aug. 18., 2010 | 05:40 pm
No:: lielpontifs
kāda velna pēc es esmu tas, kuru uztrauc "destruktīvas tendences" manā līdz šim stabilajā sociālajā lokā - ok, tas ka man iekšā nav tik daudz metāla cik ir centieni rādīt ārpusē ir skaidrs, bet kāpēc es nespēju skatīties šo šovu no pirmās rindas, ar alu vienā rokā un zem apmierināta smīna esošu zodu otrā un priecāties par to kā kādreiz salīdzinoši "saliedētā" (homoseksuāls vārds - komplektā ar vārdu "komanda" izraisa vēlmi izraut svešas nieres un sašķaidīt zem no debesskrāpja nosviestām klavierēm) kompānija sāk pelēt?
nelielā, puslīdz noslēgtā telpā saspiestie cilvēki izveidoja apmierinoši funkcionējošu sociālu (for the lack of a better word) baru, kas skaisti darbojās dotajos apstākļos, bet pāreja no noslēgtās telpas uz atklātu vidi deva iespēju bara mazākajām grupiņām attālināties vienai no otras, plašāk atvēzēties, aplipt ar individuālu pieredzi un attīstīt iepriekšējās iezīmes, kā rezultātā saliekot baru atkal kopā izrādās, ka "štekeri vairs nesapas" - visādas nogulsnes uzpeld virspusē, izgarojumi palikuši stiprāki un kaitinošāki, starp agrāk inertiem elementiem pēķšni sāk notikt reakcijas, vienu klātbūtne katalizē otro procesu un tad vēl visādas kriptiskas (un sliktas) ķīmijas rakstura metaforas attiecībā uz cilvēku saskarsmi.
īsumā - biš vīlies kropļos, kretīniskas putnu īpašības un respekta trūkums kā sūds alus darītavas lielajā katrā - nav jau tā ka pilnīgi viss ir sabojāts, bet dzert tāpat negribās vairāk.
nelielā, puslīdz noslēgtā telpā saspiestie cilvēki izveidoja apmierinoši funkcionējošu sociālu (for the lack of a better word) baru, kas skaisti darbojās dotajos apstākļos, bet pāreja no noslēgtās telpas uz atklātu vidi deva iespēju bara mazākajām grupiņām attālināties vienai no otras, plašāk atvēzēties, aplipt ar individuālu pieredzi un attīstīt iepriekšējās iezīmes, kā rezultātā saliekot baru atkal kopā izrādās, ka "štekeri vairs nesapas" - visādas nogulsnes uzpeld virspusē, izgarojumi palikuši stiprāki un kaitinošāki, starp agrāk inertiem elementiem pēķšni sāk notikt reakcijas, vienu klātbūtne katalizē otro procesu un tad vēl visādas kriptiskas (un sliktas) ķīmijas rakstura metaforas attiecībā uz cilvēku saskarsmi.
īsumā - biš vīlies kropļos, kretīniskas putnu īpašības un respekta trūkums kā sūds alus darītavas lielajā katrā - nav jau tā ka pilnīgi viss ir sabojāts, bet dzert tāpat negribās vairāk.