nelasi šito
Mar. 1., 2009 | 11:14 pm
No:: lielpontifs
Uzmanību, šis būs raksts, kurā ir loģika, simbolisms un slēpta jēga, bet es rubli (pusotrs santīms, bļe fail viņiem tur aiz robežas) nedotu, ka kāds kko izpīpēs un vēl uztvers tik nopietni kā domāts.
ir dirsā bail pabeigt skolu. un ir dirsā bail mēģināt pieaugt. un ir dirsā bail turēties pie sava cēlā "ejietvisidirst-braucietkurgribiet-espal ikšufuckingLatvijā". un ir dirsā bail šoreiz (lasīt vienmēr) izdarīt kko (lasīt visu) nepareizi.
Es šodien tā kā labāk saskatīju savus nākotnes plānus - paskatījos ārā no silti piečurātās peļķes jūras krastā, ieskaidroju sev, ka nav tādā dirsā kā likās, ka ar resursiem, kas ir tagad, var dabūt kko normālu rīt, ka neesmu kļūdījies, bet.. lūk te man aptrūkstas ko teikt.. vienkārši nezinu
Te vajadzētu noslēgt bezsakaru ar kkādām divām trīs līnijām no "man visi pohuj, turpināšu visu darīt nepareizi lai vai kas" atvilktnes, kas iespējams atklātu kādu iemeslu, kāpēc es vipsār kko šitādu rakstu, bet, tā kā šitik tālu reti kurš izlasīs, tad var pamērkaķoties.
mans pašvērtējums ir 0. un 10. Es jūtos kā bezjēdzīgs sūds (tas kādu toč piš), bet man tomēr liekas, ka es esmu tik ļoti neslīpēts un tik ļoti dimants. Es ņirgājos par visu un visiem, man visi ir sūdi, bet patiesībā es pats esmu sūds. Es pārliecinos, lai visi zinātu, ka es esmu neglīts, mani joki ir slikti, mana mūzika sūkā, manas zināšanas ir nevērtīgas, bet patiesībā ceru, ka man teikts pretējo, cildinās un žēlos un stāstīs cik es neesmu nožēlojams, lai es varētu turpināt to noliegt. Bet ja kko manu patiešām, tā oficiāli, pasludina par sliktu, es palieku nikns un sakurinu savu fuckingragebloodthirstfurymotherfuckerbl ackfuckshitballsmadangrypissfucker naidu ar kuru dedzinat sevi vēl mēnesi un sildīt savu sirdi mazo melno sūdu kluci, kad paliek auksts
tas bija tik stulbi, ka mani varētu iesūdzēt tiesā
ir dirsā bail pabeigt skolu. un ir dirsā bail mēģināt pieaugt. un ir dirsā bail turēties pie sava cēlā "ejietvisidirst-braucietkurgribiet-espal
Es šodien tā kā labāk saskatīju savus nākotnes plānus - paskatījos ārā no silti piečurātās peļķes jūras krastā, ieskaidroju sev, ka nav tādā dirsā kā likās, ka ar resursiem, kas ir tagad, var dabūt kko normālu rīt, ka neesmu kļūdījies, bet.. lūk te man aptrūkstas ko teikt.. vienkārši nezinu
Te vajadzētu noslēgt bezsakaru ar kkādām divām trīs līnijām no "man visi pohuj, turpināšu visu darīt nepareizi lai vai kas" atvilktnes, kas iespējams atklātu kādu iemeslu, kāpēc es vipsār kko šitādu rakstu, bet, tā kā šitik tālu reti kurš izlasīs, tad var pamērkaķoties.
mans pašvērtējums ir 0. un 10. Es jūtos kā bezjēdzīgs sūds (tas kādu toč piš), bet man tomēr liekas, ka es esmu tik ļoti neslīpēts un tik ļoti dimants. Es ņirgājos par visu un visiem, man visi ir sūdi, bet patiesībā es pats esmu sūds. Es pārliecinos, lai visi zinātu, ka es esmu neglīts, mani joki ir slikti, mana mūzika sūkā, manas zināšanas ir nevērtīgas, bet patiesībā ceru, ka man teikts pretējo, cildinās un žēlos un stāstīs cik es neesmu nožēlojams, lai es varētu turpināt to noliegt. Bet ja kko manu patiešām, tā oficiāli, pasludina par sliktu, es palieku nikns un sakurinu savu fuckingragebloodthirstfurymotherfuckerbl
tas bija tik stulbi, ka mani varētu iesūdzēt tiesā