pirmās pasaules problēma
Nov. 24., 2012 | 06:46 pm
kad jābrauc sabiedriskajā transportā bez mūzikas, tāpēc sanāk klausīties apkārt notiekošajā.
krievu knariņi ar vēl nelegālām, bet jau dikti piedauzīgi ģērbtām krievuškām, kas visi kopā atņirgtiem zobiem rotātiem viepļiem kviec par vairākiem, vienam otram sekojošiem nesakarīgiem jokiem
pārītis inteliģentu latviešu - meitene un puisis - runā par kādas skolas programmas kvalitāti tā, ka varētu padomāt, ka viņi sarunājuši to darīt postmodernisma garā - tiek runāts riņķī un apkārt neizsakot nevienu saturīgu domu vai spēcīgu viedokli. it kā pieminēt kaut ko kas tiešām attiecās uz lietas būtību ir pret kādas man nezināmas spēles noteikumiem.
divas vecākas latviešu kundzītes kuras divatā aizņem trīs vietas, atgaiņājas no trešās, vēl vecākas, manāmi bārdainas krievu omes ar iepirkumu somu uz riteņiem (jūs visi sapratāt par kādu somu es runāju, linku uz bildi nav vērts likt), kura uzskata, ka viņu vajag palaist sēdēt trešajā sēdeklī. pēc omes pasūtīšanas tālāk abas tantītes paceltās balsīs, lai noslīcinātu krievu večiņas purpināšanu, salīdzināja savu mīļāko vakara sarunu šovu sižetus - viņu sarunā intelekta pazīmes nemana līdz pat apvārsnim.
divi jaunĒkļi salīdzina to, cik dikti, kas un kā ir kaut kad piedzēries, kura, cik reizes un kādās pozās ir tikusi drāzta un kurš kuram ir sadevis "pajibalu" - iekāpjot kontrolei tiek pumpētas tiesības, vicināti žesti un brūķēta mute. rupjo gājputnu-juristu pantomīma turpinās arī pēc izsēdināšanas.
vajag savest kārtībā lietas un atjaunot sev mūzikas klausīšanās kapacitāti - es negribu dzirdēt augstākminētajām līdzīgas nejēdzības
krievu knariņi ar vēl nelegālām, bet jau dikti piedauzīgi ģērbtām krievuškām, kas visi kopā atņirgtiem zobiem rotātiem viepļiem kviec par vairākiem, vienam otram sekojošiem nesakarīgiem jokiem
pārītis inteliģentu latviešu - meitene un puisis - runā par kādas skolas programmas kvalitāti tā, ka varētu padomāt, ka viņi sarunājuši to darīt postmodernisma garā - tiek runāts riņķī un apkārt neizsakot nevienu saturīgu domu vai spēcīgu viedokli. it kā pieminēt kaut ko kas tiešām attiecās uz lietas būtību ir pret kādas man nezināmas spēles noteikumiem.
divas vecākas latviešu kundzītes kuras divatā aizņem trīs vietas, atgaiņājas no trešās, vēl vecākas, manāmi bārdainas krievu omes ar iepirkumu somu uz riteņiem (jūs visi sapratāt par kādu somu es runāju, linku uz bildi nav vērts likt), kura uzskata, ka viņu vajag palaist sēdēt trešajā sēdeklī. pēc omes pasūtīšanas tālāk abas tantītes paceltās balsīs, lai noslīcinātu krievu večiņas purpināšanu, salīdzināja savu mīļāko vakara sarunu šovu sižetus - viņu sarunā intelekta pazīmes nemana līdz pat apvārsnim.
divi jaunĒkļi salīdzina to, cik dikti, kas un kā ir kaut kad piedzēries, kura, cik reizes un kādās pozās ir tikusi drāzta un kurš kuram ir sadevis "pajibalu" - iekāpjot kontrolei tiek pumpētas tiesības, vicināti žesti un brūķēta mute. rupjo gājputnu-juristu pantomīma turpinās arī pēc izsēdināšanas.
vajag savest kārtībā lietas un atjaunot sev mūzikas klausīšanās kapacitāti - es negribu dzirdēt augstākminētajām līdzīgas nejēdzības