kāpēc gan lai es nepakasītu aiz auss svešam sunim
Sep. 26., 2012 | 08:45 am
man besī lielākā daļa cilvēku, kas staigā ar saviem suņiem. ne jau paša fakta dēļ - es paskaidrošu...
sieviete/meitene izvedusi pastaigā savu mazizmēra suni (ērtības labad pieņemsim ka tas ir taksītis), mazais kverplis ir draudzīgs bez gala, pat ja censtos, nopietnus miesas bojājumus spētu nodarīt labi ja zīdainim. ceļā uz parku duets ir apstājies pie sarkanās gaismas, kur gadījies atrasties ir arī man. mazais četrkājainais sūdulācis tur lejā vicinās ar asti un blenž uz mani. man šķiet ka nevienam netiek izdarīts nekāds ļaunums iedodot viņam paostīt plaukstu vai pakasot aiz auss. šāds scenārijs gan protams neizies cauri, jo saimniece man neskaidru iemeslu dēļ, brīdī, kad ierauga, ka kāds pievērš uzmanību viņas sunim, aiz pavadas aizrauj mazo āpšusuni tālāk no manis un jebkādu tālāku interakciju izslēdz.
no kā šie cilvēki baidās? ka mazais kroplis noturēs mani par āpsi un centīsies mani nokost nahuj beigtu? ka viņš nočurās man kāju, es sākšu protestēt un draudēšu sūdzēties "atbildīgajās iestādēs" par to, ka šī random persona, kuru es neatpazītu, ja vēlreiz redzētu viņu uz ielas, nekontrolē savu suni? vai saimniece baidās, ka es nodarīšu pāri viņas sunim? varbūt viņai šķiet ka es esmu creepy as hell, jo bez atļaujas prasīšanas cenšos aiztikt viņas suni (man gan šķiet ka teksts "vai es drīkstu parunāties ar jūsu suni" ir gana neveikls un to, ka es taisos vankšķi tikai paglaudīt varētu noprast no manas sejas izteiksmes un suņa astes svārstību amplitūdas un frekvences) un kas zin, varbūt ka es kkā sabojāšu viņas suni - parādīšu, ka sveši cilvēki var būt laipni un tad šis mazais kaklops, kurš kā redzams ir ārkārtīgi "skeptisks" attiecībā pret visiem cilvēkiem, kas nav viņa saimnieki, tāpēc pārstās būt par to mežonīgo mājas sargu kāds viņš ir tobrīd? varbūt ka vaina ir tajā, ka es esmu baltais vīrietis reproduktīvajā vecumā un saimniecei šķiet, ka pēc suņa pačubināšanas es centīšos darīt sarunu ar mērķi eventuāli pačubināt arī viņas kaķīti (skaidrības labad, tāds nebija mans sākotnējais nodoms)? pat ja tā, cmon, vai es izskatos tik slikti, ka šāda saruna ir jānocērt saknē? vai vēl ļaunāk - vai es izskatos tāds, kurš pēc sarunas sākšanas nekādi neliktos mierā un mani nebūtu iespējams pasūtīt dirst?
es saprotu ja cilvēki cenšas turēt savu suni pa gabalu no cilvēkiem, ja suns ir nestabils, mēdz izrādīt agresiju pret svešiniekiem un/vai ir liels - citiem vārdiem - ja suns ir ar kapacitāti nodarīt citiem pāri, bet savādāk... ejiet dirst un ļaujiet man parunāties ar jūsu sūda suni. ir liela ticamība, ka tā būs vienīgā apzinātā, sakarīgā un galvenais patiesā interakcija ar citu zīdītāju, kas man todien būs notikusi (man patīk kaķi, bet ja tavs kaķis ir ar trīsgadīgas izlutinātas attention whore mentalitāti tad huj tu ar viņu uztaisīsi patiesu interakciju). tas ka tavs suns ir kuce nenozīmē ka tev arī par tādu ir jābūt
sieviete/meitene izvedusi pastaigā savu mazizmēra suni (ērtības labad pieņemsim ka tas ir taksītis), mazais kverplis ir draudzīgs bez gala, pat ja censtos, nopietnus miesas bojājumus spētu nodarīt labi ja zīdainim. ceļā uz parku duets ir apstājies pie sarkanās gaismas, kur gadījies atrasties ir arī man. mazais četrkājainais sūdulācis tur lejā vicinās ar asti un blenž uz mani. man šķiet ka nevienam netiek izdarīts nekāds ļaunums iedodot viņam paostīt plaukstu vai pakasot aiz auss. šāds scenārijs gan protams neizies cauri, jo saimniece man neskaidru iemeslu dēļ, brīdī, kad ierauga, ka kāds pievērš uzmanību viņas sunim, aiz pavadas aizrauj mazo āpšusuni tālāk no manis un jebkādu tālāku interakciju izslēdz.
no kā šie cilvēki baidās? ka mazais kroplis noturēs mani par āpsi un centīsies mani nokost nahuj beigtu? ka viņš nočurās man kāju, es sākšu protestēt un draudēšu sūdzēties "atbildīgajās iestādēs" par to, ka šī random persona, kuru es neatpazītu, ja vēlreiz redzētu viņu uz ielas, nekontrolē savu suni? vai saimniece baidās, ka es nodarīšu pāri viņas sunim? varbūt viņai šķiet ka es esmu creepy as hell, jo bez atļaujas prasīšanas cenšos aiztikt viņas suni (man gan šķiet ka teksts "vai es drīkstu parunāties ar jūsu suni" ir gana neveikls un to, ka es taisos vankšķi tikai paglaudīt varētu noprast no manas sejas izteiksmes un suņa astes svārstību amplitūdas un frekvences) un kas zin, varbūt ka es kkā sabojāšu viņas suni - parādīšu, ka sveši cilvēki var būt laipni un tad šis mazais kaklops, kurš kā redzams ir ārkārtīgi "skeptisks" attiecībā pret visiem cilvēkiem, kas nav viņa saimnieki, tāpēc pārstās būt par to mežonīgo mājas sargu kāds viņš ir tobrīd? varbūt ka vaina ir tajā, ka es esmu baltais vīrietis reproduktīvajā vecumā un saimniecei šķiet, ka pēc suņa pačubināšanas es centīšos darīt sarunu ar mērķi eventuāli pačubināt arī viņas kaķīti (skaidrības labad, tāds nebija mans sākotnējais nodoms)? pat ja tā, cmon, vai es izskatos tik slikti, ka šāda saruna ir jānocērt saknē? vai vēl ļaunāk - vai es izskatos tāds, kurš pēc sarunas sākšanas nekādi neliktos mierā un mani nebūtu iespējams pasūtīt dirst?
es saprotu ja cilvēki cenšas turēt savu suni pa gabalu no cilvēkiem, ja suns ir nestabils, mēdz izrādīt agresiju pret svešiniekiem un/vai ir liels - citiem vārdiem - ja suns ir ar kapacitāti nodarīt citiem pāri, bet savādāk... ejiet dirst un ļaujiet man parunāties ar jūsu sūda suni. ir liela ticamība, ka tā būs vienīgā apzinātā, sakarīgā un galvenais patiesā interakcija ar citu zīdītāju, kas man todien būs notikusi (man patīk kaķi, bet ja tavs kaķis ir ar trīsgadīgas izlutinātas attention whore mentalitāti tad huj tu ar viņu uztaisīsi patiesu interakciju). tas ka tavs suns ir kuce nenozīmē ka tev arī par tādu ir jābūt