heh, palieku pārāk vecs priekš šiem sūdiem
Sep. 5., 2012 | 11:41 pm
kādreiz uz lielās gājēju saliņas ar aleju un soliņiem, kas atrodas brīvības pieminekļa pakaušgalā, vietā kur laikam brīvības iela ir brīvības bulvāris (vai kaut kas tādā garā), bija mazs sūda kiosks kurā pārdeva biļetes un papildināja etalonus. viņš jau krietnu laiku tur vairs nav, un man tas mazliet kremt. es atceros laiku, kad es biju tik mazs, ka mans deguns vēl nesniedzās līdz tirgus gaļas paviljona letei un es vēl nebiju uz mūžīgiem laikiem pārvērsts par gaļēdāju ar žāvējumu ekspozīciju sejas augstumā. arī toreiz, kad biļetes vēl kompostrēja ar maziem tosteriem vai arhaiskiem nažu asinātājiem līdzīgiem, ar kloķi darbināmiem aparātiem, uz gājēju saliņas pie brīvības pieminekļa bija biļešu kiosks.
fakts, ka man pietrūkst bezjēdzīga biļešu kioska, kura funkcijas lieliski pilda sūda narvesens, man liek justies vecam. tāpat man liek justies lielākās daļas skolas vecuma visādu knariņu un tirliņu ģērbšanās stils - katru reizi kad es redzu kādu valkājam kādu monster merčendaizu es pie sevis klusu nopūšos.
fuck that, man šķita ka šim vajadzēja nākt mazliet vēlāk, piemēram pēc tam, kad jau esi kko izdarījis ar savu dzīvi, nevis brīdī, kad ruletes bumbiņa vēl ripo pa to rotējošo bļodu ar krāsainajām bedrītēm un cipariņiem.
in other news: brālībai augšstāvā vienā no dzīvokļiem dzīvo būtne, ko kāds aculiecinieks aprakstīja kā "spārdāmu pagalīti". nāca prasīt vai nav kāds kurš saprot kko no elektrības. es jau padomāju "my time to shine", bet uzreiz sapratu, ka nezinu lielāko daļu informācijas, kas būs nepieciešama lai izskaidrotu kāpēc meitenei korķus sit ārā kad ieslēgts tikai ledusskapis, kāda velna pēc spriegums nav pazudis, bet tikai uz pusi nokrities un ko tieši nozīmē kaut kad saukta elektriķa slēdziens, ka "virtuvē nullvads salikts galīgi nepareizi. well shit, son - Latvijas izglītības sistēmas subprodukts. pēc diviem automātslēdžu raustīšanas piegājieniem atgriezās "pirmsavārijas režīms" (lol) un meitene ar viegli slapjajiem matiem, fliteriem (tie mazie apaļie, plastmasas spoguļsūdiņi, hvz kā pareizi sauc) nosegto topiņu un gandrīz vai neproporcionāli lielajiem argumentiem ķermeņa priekšpusē ielīda atpakaļ savā dzīvoklī. bezmaz vai pornofilmas scenārijs.
fakts, ka man pietrūkst bezjēdzīga biļešu kioska, kura funkcijas lieliski pilda sūda narvesens, man liek justies vecam. tāpat man liek justies lielākās daļas skolas vecuma visādu knariņu un tirliņu ģērbšanās stils - katru reizi kad es redzu kādu valkājam kādu monster merčendaizu es pie sevis klusu nopūšos.
fuck that, man šķita ka šim vajadzēja nākt mazliet vēlāk, piemēram pēc tam, kad jau esi kko izdarījis ar savu dzīvi, nevis brīdī, kad ruletes bumbiņa vēl ripo pa to rotējošo bļodu ar krāsainajām bedrītēm un cipariņiem.
in other news: brālībai augšstāvā vienā no dzīvokļiem dzīvo būtne, ko kāds aculiecinieks aprakstīja kā "spārdāmu pagalīti". nāca prasīt vai nav kāds kurš saprot kko no elektrības. es jau padomāju "my time to shine", bet uzreiz sapratu, ka nezinu lielāko daļu informācijas, kas būs nepieciešama lai izskaidrotu kāpēc meitenei korķus sit ārā kad ieslēgts tikai ledusskapis, kāda velna pēc spriegums nav pazudis, bet tikai uz pusi nokrities un ko tieši nozīmē kaut kad saukta elektriķa slēdziens, ka "virtuvē nullvads salikts galīgi nepareizi. well shit, son - Latvijas izglītības sistēmas subprodukts. pēc diviem automātslēdžu raustīšanas piegājieniem atgriezās "pirmsavārijas režīms" (lol) un meitene ar viegli slapjajiem matiem, fliteriem (tie mazie apaļie, plastmasas spoguļsūdiņi, hvz kā pareizi sauc) nosegto topiņu un gandrīz vai neproporcionāli lielajiem argumentiem ķermeņa priekšpusē ielīda atpakaļ savā dzīvoklī. bezmaz vai pornofilmas scenārijs.