es normālos sapņus neatceros
Apr. 14., 2012 | 11:08 pm
es pagājušonakt biju sanervozējies un pateicoties tam, redzēju lielu, "krāsainu" murgu.
es redzēju stāstu par balto cilvēku, kurš kādā ar vienu vienīgu tuksnesi klātā āfrikas valstiņā strādāja par nežēlīgu izsitēju un slepkavu.
vietējais melnādainais karavadonis bija nolīdzis balto, kā viena cilvēka soda ekspedīciju. izsitēja tēls darīja briesmas ar tiem vietējiem nēģeriem - slepkavošanas ar mačetēm, krustā sišanas un sadedzināšanas dzīviem esot ietilpa viņa standarta procedūrā. izsitējam tika kkādā brīdī piešķirts sidekicks - īss, drukns un drausmīgi neglīts melnādanais, viņš nesa baltā mačetes un taisīja trīsstūrainas uzpariktes pie kā piesist dumpīgos nēģerus nomirt no karstuma (nāve uzreiz vai spīdzināšana un tad nāve bija vienīgais kas bija baltā onkuļa piedāvājumā). Vienā brīdī melnais karavadonis paziņoja ka arī melnādainas izpalīgs ir jālikvidē un izsitējs viņu nekavējoties sacirta ar mačeti. Izsitējam maksāja, bet ne naudā - viņam par nēģeru slepkavošanu deva ūdeni, bez sava darba viņš nedabūtu citur dzert un nomirtu no slāpēm, bet tas tuksnesis bija tik tuksnešains, ka pat tādam augstas kvalifikācijas briesmonim kā baltajam izsitējam karavadonis nespēja samaksāt ar tīru dzeramo ūdeni, tāpēc viņš viņam sāka maksāt ar baltā izsitēja noslepkavoto iezemiešu asinīm. kad ūdens nebija, viņam maksāja ar caurspīdīgas plastmasas paciņās sapildītām asinīm.
es to visu lielākoties redzēju pirmajā personā. izņemot pašas beigas, kur baltais onkulis, jau bez sava palīga, mačeti pie sāna nes pa nokaitētu tuksnesi uz muguras visu sevis nopelnīto bagātību - uz muguras viņam metāla stienis, kuru viņš kā nēšus nes, un uz šī stieņa savērtas neskaitāmas plastmasas paciņas ar sāļu, siltu, pretīgu tumšisārtu šķirdumu. viņš šajā ainā jau ir beidzis savu profesionāla briesmoņa karjeru un ir nopelnījis savu pensiju - gana daudz šķidruma lai šķērsotu tuksnesi un dotos mājās.
pamostoties likās ka smird pēc asinīm un mute garšo pēc sāļa dzelzs. tagad protams izklausās gay, bet tajā brīdī bija vienkārši pretīgi.
es redzēju stāstu par balto cilvēku, kurš kādā ar vienu vienīgu tuksnesi klātā āfrikas valstiņā strādāja par nežēlīgu izsitēju un slepkavu.
vietējais melnādainais karavadonis bija nolīdzis balto, kā viena cilvēka soda ekspedīciju. izsitēja tēls darīja briesmas ar tiem vietējiem nēģeriem - slepkavošanas ar mačetēm, krustā sišanas un sadedzināšanas dzīviem esot ietilpa viņa standarta procedūrā. izsitējam tika kkādā brīdī piešķirts sidekicks - īss, drukns un drausmīgi neglīts melnādanais, viņš nesa baltā mačetes un taisīja trīsstūrainas uzpariktes pie kā piesist dumpīgos nēģerus nomirt no karstuma (nāve uzreiz vai spīdzināšana un tad nāve bija vienīgais kas bija baltā onkuļa piedāvājumā). Vienā brīdī melnais karavadonis paziņoja ka arī melnādainas izpalīgs ir jālikvidē un izsitējs viņu nekavējoties sacirta ar mačeti. Izsitējam maksāja, bet ne naudā - viņam par nēģeru slepkavošanu deva ūdeni, bez sava darba viņš nedabūtu citur dzert un nomirtu no slāpēm, bet tas tuksnesis bija tik tuksnešains, ka pat tādam augstas kvalifikācijas briesmonim kā baltajam izsitējam karavadonis nespēja samaksāt ar tīru dzeramo ūdeni, tāpēc viņš viņam sāka maksāt ar baltā izsitēja noslepkavoto iezemiešu asinīm. kad ūdens nebija, viņam maksāja ar caurspīdīgas plastmasas paciņās sapildītām asinīm.
es to visu lielākoties redzēju pirmajā personā. izņemot pašas beigas, kur baltais onkulis, jau bez sava palīga, mačeti pie sāna nes pa nokaitētu tuksnesi uz muguras visu sevis nopelnīto bagātību - uz muguras viņam metāla stienis, kuru viņš kā nēšus nes, un uz šī stieņa savērtas neskaitāmas plastmasas paciņas ar sāļu, siltu, pretīgu tumšisārtu šķirdumu. viņš šajā ainā jau ir beidzis savu profesionāla briesmoņa karjeru un ir nopelnījis savu pensiju - gana daudz šķidruma lai šķērsotu tuksnesi un dotos mājās.
pamostoties likās ka smird pēc asinīm un mute garšo pēc sāļa dzelzs. tagad protams izklausās gay, bet tajā brīdī bija vienkārši pretīgi.