nestāsti citiem kā drāz
Mar. 28., 2012 | 11:04 pm
džeki kas skaļi un lielīgi stāsta par saviem ballīšu piedzīvojumiem man "bojā garastāvokli". īstenībā, lielākajai daļai ballīšu atstāstu nav ne vainas, ja tiem ir saturs un tie neaprobežojas ar "piepisāmies, salauzām kko un stulbais apsargs bļe bezsakarā izmeta ārā nahuj", tad ir pat interesanti paklausīties. jā, reizēm ballītēs tiešām notiek kaut kas neparedzēts, kas ir stāstīšanas vērts, bet viena lieta tur neietilpst - es runāju par lohiem, kas atstāsta ko viņi ir pisuši.
es izskriešu cauri tam, kas manuprāt ir manas nepatikas saknē.
#pirmkārt, man loģiski skauž, ja kāds man stāsta, par to kā viņš dabū lietas kuras man pašam gribās dabūt. tas ir tikai sliktāk, ja stāstītājs ir masīvs lohs, kāds kurš tev šķiet sliktāks par tevi - "inferior". tas tevi spiež uz leju, jo mērot pēc atalgojuma sanāk, ka tu kļūdies un iepriekšminētāis "jātnieks" pretēji taviem uzskatiem ir par tevi pārāks.
#otrkārt, kad runa ir par mītisko zvēru ar divām mugurām man vienmēr prātā nāk citāts no remarka "melnā obeliska", kur zārku meistars stāsta, ka sagadīšanās pēc nobiedējis divus mīlniekus. pusis aizbēdzis, bet meitene palikusi. viņš liek manīt, ka ir arī turpinājums, bet tā vietā lai stāstītu detaļas tikai pasaka "džentlmenis bauda, bet klusē". manuprāt lielisks veids, kā apmierināt cilvēkam piemītošo vēlmi lielīties, tajā pašā laikā neapvainojot un neaizskarot ne klausītāju, ne stāstītāju (ne citus stāsta varoņus, kas svarīgi). toties kad kāds ar vārdiem cenšas nokrāsot pilnu gleznu par to ar ko un kā viņš bezbailīgi pisies iekļaujot katru detaļu... nekorekti, nepieklājīgi un, piedodiet atvainojiet, "nebaudāmi".
#treškārt, nav nekāda iemesla stāstīt citiem par sevi izteikti neglaimojošas detaļas. un es nedomāju sīkas detaļas, kas iederētos sliktā situāciju komēdijā - es domāju straight up stulbumu - vienalga vai atstāstīta tiek taisīšanās klāt meitenēm kas tevi turpina sūtīt dirst vai tas, kā tu esi pisies bez skafandra misteram otrajam un tagad tev ir lielā baile par to ka kāda čikse ir piebāzta ar raugu. tas viss nepadara tevi varenu, tas tikai stiprina tavu tēlu kā kādu kuram lēmumi netiek pieņemti augšstāvā.
zinu, zinu, nīdējs n shit, bet nīšana ir tas kas man padodas. patikšana nāk iracionāli, bet naidam dizains kā reizrēķins nāk, viss ko no manis prasa, lai es tieku ar viņu galā.
es izskriešu cauri tam, kas manuprāt ir manas nepatikas saknē.
#pirmkārt, man loģiski skauž, ja kāds man stāsta, par to kā viņš dabū lietas kuras man pašam gribās dabūt. tas ir tikai sliktāk, ja stāstītājs ir masīvs lohs, kāds kurš tev šķiet sliktāks par tevi - "inferior". tas tevi spiež uz leju, jo mērot pēc atalgojuma sanāk, ka tu kļūdies un iepriekšminētāis "jātnieks" pretēji taviem uzskatiem ir par tevi pārāks.
#otrkārt, kad runa ir par mītisko zvēru ar divām mugurām man vienmēr prātā nāk citāts no remarka "melnā obeliska", kur zārku meistars stāsta, ka sagadīšanās pēc nobiedējis divus mīlniekus. pusis aizbēdzis, bet meitene palikusi. viņš liek manīt, ka ir arī turpinājums, bet tā vietā lai stāstītu detaļas tikai pasaka "džentlmenis bauda, bet klusē". manuprāt lielisks veids, kā apmierināt cilvēkam piemītošo vēlmi lielīties, tajā pašā laikā neapvainojot un neaizskarot ne klausītāju, ne stāstītāju (ne citus stāsta varoņus, kas svarīgi). toties kad kāds ar vārdiem cenšas nokrāsot pilnu gleznu par to ar ko un kā viņš bezbailīgi pisies iekļaujot katru detaļu... nekorekti, nepieklājīgi un, piedodiet atvainojiet, "nebaudāmi".
#treškārt, nav nekāda iemesla stāstīt citiem par sevi izteikti neglaimojošas detaļas. un es nedomāju sīkas detaļas, kas iederētos sliktā situāciju komēdijā - es domāju straight up stulbumu - vienalga vai atstāstīta tiek taisīšanās klāt meitenēm kas tevi turpina sūtīt dirst vai tas, kā tu esi pisies bez skafandra misteram otrajam un tagad tev ir lielā baile par to ka kāda čikse ir piebāzta ar raugu. tas viss nepadara tevi varenu, tas tikai stiprina tavu tēlu kā kādu kuram lēmumi netiek pieņemti augšstāvā.
zinu, zinu, nīdējs n shit, bet nīšana ir tas kas man padodas. patikšana nāk iracionāli, bet naidam dizains kā reizrēķins nāk, viss ko no manis prasa, lai es tieku ar viņu galā.