Haļavas Dieva Virtuālais Templis - 5. Februāris 2012

sapnī man šķita, ka es esmu cilvēks, bet pēc pamošanās, lai neaizmirstu, atstāstot sapni sev pašam es sapratu, ka biju domāts kkāds truls putns - vārna vai kaija. es piezemējos pludmalē un redzēju piekrastes smiltīs starp sniega kupenām zemē iegrimušas lādes. es tās plēsu vaļā, tajās nebija to izmēram atbilstošu dārgumu - vecas monētas, apsūbējušas pulksteņu ķēdes un līkas sudraba dakšas. likās, ka kāds jau būtu visu vērtīgāko iztīrījis, bet es lielā steigā tos niekus rausu tāpat, mani nāca dzīt prom un es tāpat vien pacēlos gaisā un skatījos atpakaļ uz promdzinējiem. man pat vienalga, ka es simboliski biju maisiņus žļembājoša vārna - es dabūju palidot.

kādu laiku nebiju dabūjis ne skriet pārdabiskā ātrumā, ne lidot. cool.