aukstā gaļa
Dec. 23., 2011 | 11:27 pm
pēc svētkiem skolas purni un vistas ieplānojuši satikties. šoreiz gan būs jāuzliek liels kvadrātains klucis jo tajā laikā ir ļoti svarīgi socializēties ar otru ģimenes atvasi. dīvaini, ka šonedēļ tieši nejauši satiku vairākus skolas laiku cilvēkus, noteikti no patīkamā gala, bet galīgi ne tos, kuri plāno šonedēļ vākties. vienu tramvajā, bet citu, veikalā pērkot garšaugus aukstajai gaļai.
runājot par auksto gaļu, man pagājušajā naktī nomira vecais kaķis - aizmiga savā grozā (atvērtām acīm gan) un no rīta jau bija vēss un stings (nāvīgi sasprindzis if you will). bija vecs, bija slims, bija izkāmējis, atteicās no ēdiena un pārstāja rubīt lietas, piemēram to kura ķepa jāliek priekšā kurai un kā atšķirt durvis no durvju stenderes, tāpat uz beigām bija pievērsies islamam - random vietās vienk krita zemē lūgties (scratch that - gulēt).
man gan jau ka mēģinās pārmest, ka es jokoju par kaut ko tādu, bet tas ir tā kā es tieku ar to galā. nekādu ilūziju nebija, bija zināms ka drīz tas notiks, jautājums tikai kā - es biju rēķinājies ka es būtu tas kas vestu viņu midzināt ja vecajam kRaķim sāktu tecēt čura visur nopakaļ, pārējiem hipiju šits noteikti sāktos un sirsniņa trīcētu - man toties būtu interese kas tieši man atvērtos vaļā vai aizvērtos ciet, ja es dabūtu veco puišeli turēt rokās kad viņš aizmieg savu pēdējo reizi. kaķlops gan visiem šādas problēmas aiztaupīja un aizmiga pats. midzināšanas vietā, es dabūju viņa stingo ķermeni locīt (burtiski) palagā un pēc tam kurpju kastē, finālā apglabājot pie mājas netālu esošajā nožēlojamajā meža parodijā slash virinātāju safari, baltās smiltīs. nebija gana lielas lāpstas, tāpēc es ceru ka tuvumā klaiņojošie suņi ir slinki - baigi dziļi nesanāca (thats what sh... nvm).
ja man ienāks prātā daudz jaunu joku par to kā man nomira akis es viņus vēl te pateikušu, bet man liekas ka nekas labāks nebūs.
runājot par auksto gaļu, man pagājušajā naktī nomira vecais kaķis - aizmiga savā grozā (atvērtām acīm gan) un no rīta jau bija vēss un stings (nāvīgi sasprindzis if you will). bija vecs, bija slims, bija izkāmējis, atteicās no ēdiena un pārstāja rubīt lietas, piemēram to kura ķepa jāliek priekšā kurai un kā atšķirt durvis no durvju stenderes, tāpat uz beigām bija pievērsies islamam - random vietās vienk krita zemē lūgties (scratch that - gulēt).
man gan jau ka mēģinās pārmest, ka es jokoju par kaut ko tādu, bet tas ir tā kā es tieku ar to galā. nekādu ilūziju nebija, bija zināms ka drīz tas notiks, jautājums tikai kā - es biju rēķinājies ka es būtu tas kas vestu viņu midzināt ja vecajam kRaķim sāktu tecēt čura visur nopakaļ, pārējiem hipiju šits noteikti sāktos un sirsniņa trīcētu - man toties būtu interese kas tieši man atvērtos vaļā vai aizvērtos ciet, ja es dabūtu veco puišeli turēt rokās kad viņš aizmieg savu pēdējo reizi. kaķlops gan visiem šādas problēmas aiztaupīja un aizmiga pats. midzināšanas vietā, es dabūju viņa stingo ķermeni locīt (burtiski) palagā un pēc tam kurpju kastē, finālā apglabājot pie mājas netālu esošajā nožēlojamajā meža parodijā slash virinātāju safari, baltās smiltīs. nebija gana lielas lāpstas, tāpēc es ceru ka tuvumā klaiņojošie suņi ir slinki - baigi dziļi nesanāca (thats what sh... nvm).
ja man ienāks prātā daudz jaunu joku par to kā man nomira akis es viņus vēl te pateikušu, bet man liekas ka nekas labāks nebūs.