kill everyone, destroy everything, burn the remains and then FUCK THE ASHES

Okt. 18., 2011 | 08:31 pm

vairākas reizes salīdzinoši īsa laikā esmu nokļuvis uz sava pacietības sliekšņa aiz kura atrodas sūdu pazaudēšanas neapgūtie līdzenumi. tā vienkārši notiek un tu vienkārši tiec ar sevi galā, nekas īpašs, piesien zvēru mazliet īsākā saitē un paskubini savu racionālo pusi. kas ir neparasti ir tas cik viegli un ātri šāda atrašanās "uz robežas" ir notikusi, bet tas viss ir tikai ievads.

ir brīži (vai dienas... vai nedēļas...) kad tev šķiet, ka viss būtu labāks sagrautā, sašķaidītā un sadedzinātā veidā. lai cilvēki pašķīst pa malām kur tu ej, lai bruģis izlido no zemes un paliek krāteri kur zemi spiedusi tava kāja, lai koki apogļojas, zāle sačervelējas, ekrāni izsprāgst un elektronika sadeg. un protams tev šķiet, ka tu esi tas, kam pienākas to veikt vai iniciēt (pirms padsmit gadiem no freda dērsta bija ieteikums to darīt ar motorzāģi).

es apzinos, ka šeit kāds psiholoģijas entuziasts varētu izpīpēt, ka tas viss ir tikai manas vīrišķās nedrošības rezultātā, ka ja es regulāri izlaistu savu godzillu izārdīt kādas čikses tokiju (zing) es būtu mierīgāks un savāktāks, ka seksuāla nedrošība or some shit ir tas, kas liek manam ķermenim kūdīt manas smadzenes uz bezmērķīgu destrukciju cerībās uzsist testosteronu un izrādīt savu varēšanu potenciālajām partnerēm. es apzinos, ka radošu darbu, mācības vai centienus radīt kaut ko smieklīgu manas smadzenes neuztver par lietām kurās būtu vērts investēt, lai būtu kur iemērkt, tāpēc BĒM - vēlme salauzt lietas.

neīstajam cilvēkam piepisies, racionalitāte un neļaušanās instinktam ir tas, kas atšķir cilvēku no zvēra, tāpēc bez iemesla ņihuja nesaplēsīšu.

paskatīt | spļaut uguni {iečekot kā nodirsts} | Add to Memories