nu līdz alfa centauri ar šito neaizlidot, bet ar kaut ko taču ir jāsāk...

Aug. 24., 2011 | 11:56 pm

vasara beidzas, laiks saņemties, saņemt riekstus saujā, pārmest kuli pār plecam, ievilkt krunku pierē un parādīt, ka esi spējīgs un ka drīz pienāks laiks, kad paļausies uz tevi, nevis tu uz citiem. dzert bija jauki, laist luni bija jauki, sēdēt pludmalē blakus kastei ar dilaitiem bija jauki un tu to visu vēl dabūsi, bet tagad, pienācis laiks to visu atkal nopelnīt.

vasara ir bijusi pilna visa kā, un izskatās, ka tā vēl paspēs sataisīt troksni, pirms pāriet kluso, skaidro vakaru fāzē. šis estrogēna pilnais rekviēms aizejošajai sezonai nenes nekādu lielo saturisko jēgu (labs garastāvoklis 4 dienu garumā un bārdains pazīstams bārmenis vecrīgā can do that to you, you know), šī jēli vārītā ola no domas varētu būt sasniegusi manus parastos ieraksta rāmjus - blah blah es ienīstu šito, man besī tas, šie cilvēki ir stulbi, kodolenerģija ir awesome blah blah blah, bet šobrīd es baidos, ka atkal var potenciāli iestāties statisks posms šajā rakstiskās caurejas naktspodā, tāpēc noliksim šo kā robežstabiņu, pēc kura es pēc tam varēšu pateikt, kad sākas posms kurā es sagāzu kalnus vai tieši otrādi - podus.

ja apstākļi būs labvēlīgi un es gana intensīvi meklēšu citas lietas ar ko nodarboties vecās sesijas genocīda vietā, jums varbūt drīzumā taps pieejams komikss bez jēgas ar trim lopiem. go figure.

paskatīt | spļaut uguni | Add to Memories