nē, es nepārstāsu stāstīt par to kā es taisu ēst
Aug. 12., 2011 | 09:16 pm
sardeles MOTHERFUCKING tumšā alus mērcē. precedents tam, ka arī rūgtas lietas (ok, ar rūgtu piegaršu) var būt garšīgas. ok, mērce sanāca viskoza un es nepiefiksēju, ka sardelēm ir "ādiņa" (giggity), nākamreiz sanāks labāk, mazāk miltu un būs "I'll skin you alive you little whore". bet gana lepoties ar niecīgiem sasniegumiem kulinārijā, tas nav tas ko es pats gribētu lasīt.
rindas cilvēki, tās pastāv, lai tās ievērotu. nelien priekšā dumjā kuce. un vēl, ja tev nav īsti skaidrs, vai cilvēks stāv rindā vai arī ir pieklājīgi atkāpies, lai palaistu cilvēkus garām, atver savu trulo muti un pārdabū pāri apakšlūpai jautājumu "jūs stāvat rindā?"
reti kura pasīvi agresīva darbība mani izsauc vairāk plakstiņu raustoša niknuma, kā cilvēki, kuri, visticamāk nevērības dēļ, nepiefiksē, ka tu pagāji malā lai palaistu viņus garām, nevis lai dotu viņiem vietu, kur stāvēt permanenti. viena un tā pati lieta kuru var novērot transportā, rindās vai koncertos. tādās reizēs man šķiet ka es saprotu, kā jūtas lampedūzas salas vietējie...
rindas cilvēki, tās pastāv, lai tās ievērotu. nelien priekšā dumjā kuce. un vēl, ja tev nav īsti skaidrs, vai cilvēks stāv rindā vai arī ir pieklājīgi atkāpies, lai palaistu cilvēkus garām, atver savu trulo muti un pārdabū pāri apakšlūpai jautājumu "jūs stāvat rindā?"
reti kura pasīvi agresīva darbība mani izsauc vairāk plakstiņu raustoša niknuma, kā cilvēki, kuri, visticamāk nevērības dēļ, nepiefiksē, ka tu pagāji malā lai palaistu viņus garām, nevis lai dotu viņiem vietu, kur stāvēt permanenti. viena un tā pati lieta kuru var novērot transportā, rindās vai koncertos. tādās reizēs man šķiet ka es saprotu, kā jūtas lampedūzas salas vietējie...