Haļavas Dieva Virtuālais Templis - 4. Jūlijs 2011

bija sapnis kā filmas treileris, tikai patiesi episks, jo nevis režisors bet manas smadzenes mēģina saevi iespaidot - kaut kur saules sitēmā ne ārkārtīgi tālu no zemes stāv (nebija ārkārtīgi zinātniski pareizs sapnis) kosmosa stacija. no ārpuses tāda pati, kā ISS, modulis pie moduļa, tikai bez saules baterijām. iekšpusē viss sterili balts, bet bez gaismām, tikai tik cik saules gaisma pa iluminatoru, iekšējā ģeometri, kkād ne eiklīdiska or smth. tur uz tādām kā pannām karājās plastmasā un vados iepakoti, stipri savainoti cilvēki guļ komā, citam līdz augšdelmam rokas nav, citam kājas trūkst utt. uz klāja kaut kur dziļumā man skaidrs ka ir kkāda būtne, kkāds fckn citplanētiešu mēsls, kas viņus pārveido, viņi tiek viņam slepus no zemes atvesti, lai viņs šos cilvēkus salabotu un pārtaisītu no jauna. man skaidrs, ka es tur atrodoties neesmu lūgts un izteikti filmu stilā nejauši atsitoties kkādam štruntam pret korpusu es dzirdu ka tas sūds tālumā kustās un ir sapratis ka uz klāja ir vēl kāds. nākamajā kadrā uz zemes notiek preses konference, kurā tiek prezentēts militāristu jaunākā rotaļlieta, pēc skata robots, kurš pārveidojas un maina sevi uz vietas, izmainot savas dimensijas un grozot lielgabalus un kameras, demonstrējot kā viņš mainot savus propellerus var gan peldēt gan lidot gan škērēt, bet skatītājam ir skaidrs ka tas patiesībā ir viens no tiem cilvēkiem, kas atgriezies no tās stacijas. es atceros ka bija bail. gan no tā radījuma tai stacijā, gan no tā meistardarba, kurš finālā pārvērtās par daudziem maziem mehāniskiem kāpuriem, kas izgrauza caurumu grīdā un aizbēga no konferences zibspuldzēm sprakšķot un sievietēm kliedzot.

in other news: man 5dien dzērumā nopizģīja maku
in related news: es dabūju savu maku atpakaļ
in completely different news: es eju pārgājienā, tāpēc tagad te neko nerakstīšu jo titty fuckošu dabas krūtis nevis tāpēc, ka esmu lazy excuse for a human being